Avots: New York Times
Premjers Benjamins Netanjahu
Foto noamgalai/Shutterstock
Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt.
Šie ir vārdi, ko mēs dzirdam gan no demokrātu, gan republikāņu administrācijas ikreiz, kad valdība Izraēla, ar savu milzīgo militāro spēku, reaģē uz raķešu uzbrukumiem no Gazas.
Būsim skaidrībā. Neviens neapstrīd, ka Izraēlai vai jebkurai valdībai nav tiesību uz pašaizsardzību vai savas tautas aizsardzību. Tātad, kāpēc šie vārdi tiek atkārtoti gadu no gada, karš pēc kara? Un kāpēc gandrīz nekad netiek uzdots jautājums: "Kādas ir palestīniešu tiesības?"
Un kāpēc šķiet, ka mēs pamanām vardarbību Izraēlā un Palestīnā tikai tad, kad uz Izraēlu krīt raķetes?
Šajā krīzes brīdī ASV būtu jāmudina nekavējoties pārtraukt uguni. Mums arī jāsaprot, ka, lai gan Hamas raķešu apšaušana Izraēlas kopienās ir absolūti nepieņemama, šodienas konflikts nesākās ar šīm raķetēm.
Palestīniešu ģimenes, kas atrodas Jeruzalemes apkaimē Šeiha Džāras apkaimē, daudzus gadus ir dzīvojušas zem izlikšanas draudiem, vadoties pēc tiesību sistēmas, kas izstrādāta, lai atvieglotu viņu piespiedu pārvietošanu. Un pēdējo nedēļu laikā ekstrēmistiski noskaņotie kolonisti ir pastiprinājuši savus centienus viņus izlikt.
Un, traģiski, šīs izlikšanas ir tikai viena daļa no plašākas politiskās un ekonomiskās apspiešanas sistēmas. Gadiem ilgi mēs esam pieredzējuši Izraēlas okupācijas padziļināšanos Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē un nepārtrauktu Gazas blokādi, kas palestīniešu dzīvi padara arvien nepanesamāku. Gazā, kurā ir aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, 70 procenti jauniešu ir bez darba un viņiem ir maz cerību uz nākotni.
Turklāt mēs esam redzējuši, kā Benjamina Netanjahu valdība strādā, lai marginalizētu un demonizētu Izraēlas palestīniešu pilsoņus, īstenotu apmetņu politiku, kas paredzēta, lai izslēgtu divu valstu risinājuma iespēju, un pieņemtu likumus, kas nostiprina sistēmisku nevienlīdzību starp Izraēlas ebreju un palestīniešu pilsoņiem.
Nekas no tā neattaisno Hamas uzbrukumus, kas bija mēģinājums izmantot nemierus Jeruzalemē, vai korumpētās un neefektīvās Palestīnas pašpārvaldes neveiksmes, kas nesen pārcēla ilgi gaidītās vēlēšanas. Taču fakts ir tāds, ka Izraēla joprojām ir vienīgā suverēnā vara Izraēlas un Palestīnas zemē, un tā vietā, lai sagatavotos mieram un taisnīgumam, tā ir nostiprinājusi savu nevienlīdzīgo un nedemokrātisko kontroli.
Vairāk nekā desmit gadu laikā, kad Izraēlā valdīja labējais spārns, Netanjahu kungs ir kultivējis arvien neiecietīgāku un autoritārāku rasistiskā nacionālisma veidu. Cenšoties noturēties pie varas un izvairīties no kriminālvajāšanas par korupciju, Netanjahu kungs ir leģitimizējis šos spēkus, tostarp Itamaru Benu Gviru un viņa ekstrēmistisko partiju Jewish Power. ienesot viņus valdībā. Ir šokējoši un skumji, ka rasistiskā pūļa, kas uzbrūk palestīniešiem Jeruzalemes ielās, tagad ir pārstāvēta tās Knesetā.
Šīs bīstamās tendences nav raksturīgas tikai Izraēlai. Visā pasaulē, Eiropā, Āzijā, Dienvidamerikā un šeit, ASV, mēs esam redzējuši līdzīgu autoritāru nacionālistu kustību pieaugumu. Šīs kustības izmanto etnisko un rasu naidu, lai radītu varu dažiem korumpētiem, nevis labklājību, taisnīgumu un mieru daudziem. Pēdējos četrus gadus šīm kustībām bija draugs Baltajā namā.
Tajā pašā laikā mēs redzam jaunas aktīvistu paaudzes pieaugumu, kas vēlas veidot sabiedrības, kuru pamatā ir cilvēku vajadzības un politiskā vienlīdzība. Mēs redzējām šos aktīvistus Amerikas ielās pagājušajā vasarā pēc Džordža Floida slepkavības. Mēs tos redzam Izraēlā. Mēs tos redzam palestīniešu teritorijās.
Ar jaunu prezidentu Amerikas Savienotajām Valstīm tagad ir iespēja izstrādāt jaunu pieeju pasaulei — tādu, kuras pamatā ir taisnīgums un demokrātija. Neatkarīgi no tā, vai tā ir palīdzība nabadzīgajām valstīm iegūt tām nepieciešamās vakcīnas, pasaules virzīšana cīņā pret klimata pārmaiņām vai cīņa par demokrātiju un cilvēktiesībām visā pasaulē, Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāvadās, veicinot sadarbību konfliktu risināšanā.
Tuvajos Austrumos, kur mēs sniedzam palīdzību Izraēlai gandrīz 4 miljardu dolāru apmērā gadā, mēs vairs nevaram būt labējās Netanjahu valdības un tās nedemokrātiskās un rasistiskās uzvedības apoloģēti. Mums ir jāmaina kurss un jāpieņem vienmērīga pieeja, kas atbalsta un nostiprina starptautiskās tiesības attiecībā uz civiliedzīvotāju aizsardzību, kā arī spēkā esošie ASV tiesību akti, kas nosaka, ka ASV militārās palīdzības sniegšana nedrīkst veicināt cilvēktiesību pārkāpumus.
Šai pieejai ir jāatzīst, ka Izraēlai ir absolūtas tiesības dzīvot mierā un drošībā, bet arī palestīniešiem. Esmu stingri pārliecināts, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir liela nozīme, palīdzot izraēliešiem un palestīniešiem veidot šo nākotni. Taču, ja ASV būs uzticama balss cilvēktiesību jautājumos globālā mērogā, mums ir konsekventi jāievēro starptautiskie cilvēktiesību standarti, pat ja tas ir politiski grūti. Mums ir jāatzīst, ka palestīniešu tiesībām ir nozīme. Palestīniešu dzīvībai ir nozīme.
Senators Bernijs Sanderss ir senators no Vērmontas.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot
1 komentēt
Labi teikts.