Situācija Gazā ir katastrofa. Kongresam ir jārīkojas. Administrācijai ir jārīkojas. Pasaulei ir jārīkojas.
Šodien, trīs nedēļas pēc Hamas barbariskā uzbrukuma Izraēlas civiliedzīvotājiem, ar ko sākās šis karš, daudzi simti tūkstošu nevainīgu vīriešu, sieviešu un bērnu Gazā saskaras ar katastrofu.
Tiek lēsts, ka pēdējo trīs nedēļu laikā sprādzienos ir nogalināti aptuveni 8,000 cilvēku, tostarp vairāk nekā 3,000 bērnu, un vēl vairāk ir ievainoti. Vairāk nekā viens miljons cilvēku Gazā ir pārvietoti no savām mājām, un aptuveni 670,000 XNUMX cilvēku ir patvērušies ANO objektos, kur katru dienu tiek patērēts līdz vienam litram ūdens uz cilvēku. Šiem cilvēkiem trūkst pietiekami daudz pārtikas, ūdens, medicīnas preču un degvielas. Slimnīcas un medicīnas iestādes atrodas murgainā stāvoklī, simtiem zīdaiņu inkubatoros un dzīvības uzturēšanas pacientus, kuriem draud nāve, ja ģeneratoros, kas tos uztur, beigsies degviela. Koridoros ir ievainoti un pārvietoti cilvēki, un satriektiem ārstiem pacienti ir jānoraida vai jāoperē bez anestēzijas vai antibiotikām.
Humanitārā krīze ir šausmīga un ar katru brīdi pasliktinās. ASV Kongresam ir jāpievienojas daudziem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem, pieprasot humanitāro pauzi jau tagad, lai pietiekami daudz krājumu — pārtika, ūdens, zāles, degviela — varētu sasniegt Gazas iedzīvotājus. Ja nē, vēl tūkstošiem nevajadzīgi mirs. Sprādziena apturēšana ir ļoti svarīga, lai glābtu nevainīgu dzīvību un nodrošinātu ķīlnieku drošu atgriešanos.
Nekad neaizmirsīsim: visu bērnu dzīvības ir svētas neatkarīgi no tā, vai tie ir palestīniešu, izraēliešu vai amerikāņu bērni, un mums ir jādara viss iespējamais, lai viņus aizsargātu.
Bet, ja mēs vēlamies panākt reālu progresu, risinot šo nebeidzamo konfliktu starp Izraēlu un Hamas — pēdējo 15 gadu laikā ir bijuši pieci kari —, mums ir jāsaprot pašreizējā politiskā realitāte reģionā. Ja Tuvajos Austrumos kādreiz iestāsies miers un ja palestīnieši varēs baudīt dzīvi drošībā un cienīgi, mums būs nepieciešama arī vīzija par to, kurp mēs ejam no šejienes.
Un viena lieta ir skaidra. Nav iespējams atgriezties pie status quo, kas Gazā bija pirms kara. Nekad neaizmirsīsim, ka dzīves apstākļi tur bija šausminoši un necilvēcīgi. Pirms šī pašreizējā kara sākuma gandrīz 80% cilvēku Gazā dzīvoja nabadzībā, un divas trešdaļas bija atkarīgas no humānās palīdzības. Gandrīz puse iedzīvotāju un 70% jauniešu bija bezdarbnieki. Elektrība bija neregulāra, katru dienu elektrības padeves pārtraukumi bija 11 līdz 12 stundas. Ūdens un kanalizācijas sistēmas nebija atbilstošas, un pastāvīgi trūka visu veidu pirmās nepieciešamības preces. Gaza lielākoties bija nošķirta no pasaules, Izraēlai un Ēģiptei stingri ierobežojot cilvēku skaitu un preču veidus, kas varētu ievest vai izvest. Faktiski daudzi novērotāji Gazu raksturoja kā “brīvdabas cietumu”. Tāda bija situācija pirms 7. oktobra, un, ja mēs nopietni domājam par brīvības un cieņas ieviešanu palestīniešu tautai, tad tā ir situācija, kurā nevar atgriezties. Palestīniešu tautai ir tiesības uz daudz vairāk.
Gazā autoritāra teroristu organizācija Hamas ir valdījusi ar spēku, uzkrājot ieročus un kara materiālus, apliekot ar nodokļiem izmisīgi nabadzīgos iedzīvotājus un zogot resursus tuneļu un raķešu celtniecībai. Hamas tika ievēlēts ar mazākuma balsojumu 2006. gadā, kad lielākā daļa cilvēku, kas šodien dzīvo Gazā, pat nebija dzimuši vai bija bērni un nevarēja balsot. Kopš tā laika Hamas nav pieļāvusi vēlēšanas. Vairākus mēnešus pirms kara tūkstošiem palestīniešu Gazā drosmīgi izgāja ielās, lai protestētu pret Hamas varu, pirms viņi tika izklīdināti ar spēku. Turklāt nevajadzētu maldīties ar realitāti, ka Hamas ir vienprātīgi veltīts Izraēlas valsts iznīcināšanai un ebreju nogalināšanai. Viņi arī veicina fundamentālistu ideoloģiju, kas pret sievietēm izturas kā pret otrās šķiras pilsoņiem un draud nogalināt gejus. Hamas ir autoritārs murgs, kas apspiež domstarpības un zog no gazas iedzīvotājiem ne tikai nepieciešamos dzīves pamatmateriālus, bet arī sapni par labāku nākotni.
Tāda situācija bija Gazā pirms 7.oktobra.
Un kāda bija politiskā situācija Izraēlā pirms Hamas terorakta? Šai valstij bija labējā spārna valdība tās vēsturē, kabinets, kurā bija atklāti rasistiski ministri, kuri konsekventi dehumanizēja palestīniešu iedzīvotājus. Premjerministram Benjaminam Netanjahu izvirzītas apsūdzības korupcijā, un daudzi uzskata, ka Izraēlas izlūkdienestu neveiksmēm 7.oktobrī bija liela saistība ar viņa valdības rūpēm par viņa politiskajām problēmām.
Pirms kara šī labējā valdošā koalīcija bija sistemātiski mazinājusi miera izredzes. Netanjahu un viņa ekstrēmistiskie partneri bija strādājuši, lai marginalizētu palestīniešu balsis, kas ir apņēmušās nodrošināt mieru, īstenoja apmetņu politiku, lai izslēgtu divu valstu risinājuma iespēju, kavēja ekonomisko attīstību palestīniešu apgabalos un pieņēma likumus, kas nostiprina sistēmisku nevienlīdzību starp ebreju un palestīniešu pilsoņiem. Izraēlas.
Šogad bija rekordliels Izraēlas apmetņu pieaugums Rietumkrastā, kur vairāk nekā 700,000 XNUMX izraēliešu tagad dzīvo apgabalos, par kuriem ANO un ASV ir vienojušās, ka tās ir okupētas teritorijas. Neskatoties uz to, Izraēlas valdība atļāva tūkstošiem jaunu māju kolonistiem un atvēra jaunas teritorijas celtniecībai, vienlaikus izraidot tūkstošiem palestīniešu māju un skolu un vēl vairāk ierobežojot palestīniešu kustību. Juridiskie eksperti piekrīt, ka šīs politikas bija nelikumīga aneksija.
Šī politika arī ievērojami palielināja spriedzi un vardarbību Rietumkrastā. Līdz 7. oktobrim 179. gadā tika nogalināti 2023 palestīnieši, kas padarīja šo gadu par nāvējošāko gadu pēdējo divu desmitgažu laikā. Kopš 7. oktobra Rietumkrastā ir nogalināts vēl 121 palestīnietis, tostarp dažus no tiem ir nogalinājuši kolonisti. Šī spriedze bija daļa no tā, kāpēc tik daudz IDF tika izvietoti Rietumkrastā, nevis pie robežas ar Gazu.
Tad sekoja 7. oktobra Hamas zvērības, kas aizsāka šo pēdējo karu.
Hamas uzbrukums bija neizsakāms. Nogalināti vairāk nekā 1,300 nevainīgu vīriešu, sieviešu un bērnu. Aptuveni 240 izraēlieši un amerikāņi saņēma ķīlniekus, tostarp mazi bērni un vecvecāki. Mūzikas festivālā aukstasinīgi tika nošauts simtiem Izraēlas jauniešu, viņu mājās nežēlīgi noslepkavoti zīdaiņi un vecāki cilvēki. Un atcerēsimies, ka Hamas galvenais mērķis nebija militārpersonas. Viņi apzināti mērķēja uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem. Viņu uzbrukums bija paredzēts, lai izraisītu atbildi. Tajā viņiem tas izdevās.
Izraēlas iedzīvotāji bija šausmās un sašutuši par šo uzbrukumu. Saprotams, ka daudzi vēlējās spēcīgi atspēlēties. Tomēr dusmas un atriebība bieži vien neveido efektīvu politiku. Amerikas Savienoto Valstu reakcija uz 11. septembri un iebrukumi Afganistānā un Irākā piedāvā brīdinājuma stāstu, kas visām valstīm būtu labi jāmācās. Pārāk bieži pārmērīga reakcija padara sliktu situāciju vēl sliktāku. Nevainīgu palestīniešu sieviešu un bērnu nogalināšana Gazā neatdzīvinās nevainīgās Izraēlas sievietes un bērnus, kurus nogalināja Hamas.
Tāpat kā jebkurai citai valstij, Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt un iznīcināt Hamas teroristus, kas viņiem uzbruka. Taču tai nav tiesību Gazā nogalināt tūkstošiem nevainīgu vīriešu, sieviešu un bērnu. Tai nav tiesību apdraudēt miljoniem palestīniešu dzīvības, no kuriem puse ir bērni, atslēdzot ūdeni, pārtiku, degvielu un elektrību. Šāda veida rīcība pret bezpalīdzīgiem un nabadzīgiem iedzīvotājiem ir morāli nepieņemama un pārkāpj starptautiskās tiesības. Nesen Izraēla uzbruka blīvi apdzīvotajai Džabalijas bēgļu nometnei un nogalināja Hamas komandieri. Taču viņi arī nogalināja vēl aptuveni 50 cilvēkus un vēl simtiem ievainoja. Līdzās nevainīgiem palestīniešu vīriešiem, sievietēm un bērniem tiek nogalināti daudzi palīdzības darbinieki. Līdz šim ir nogalināti aptuveni 67 Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darbu aģentūras (UNRWA) darbinieki un bojātas 44 iekārtas.
Tūlītēja humānā palīdzība ir ļoti svarīga, taču vienlīdz svarīgi ir arī Izraēlai, lai tai būtu politiskā stratēģija. Tā nevar bombardēt ceļu uz ilgtermiņa risinājumu. Šādā stratēģijā ir jāiekļauj vismaz pirmie soļi: skaidrs solījums, ka kaujās pārvietotajiem palestīniešiem būs absolūtas tiesības droši atgriezties savās mājās; apņemšanās risināt plašākas miera sarunas, lai pēc šī kara veicinātu divu valstu risinājumu; atteikšanās no Izraēlas centieniem atdalīt un anektēt Rietumkrastu; un apņemšanos sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai veidotu patiesas Palestīnas pārvaldības spējas.
Amerikas Savienotajām Valstīm, kas sniedz Izraēlai militāro palīdzību 3.8 miljardu dolāru apmērā gadā, vajadzētu skaidri pateikt, ka tie ir mūsu solidaritātes nosacījumi. Tāpat kā mēs vēlamies, lai Izraēla būtu dinamiska demokrātija, kas ir pasargāta no teroristu uzbrukumiem, mēs arī vēlamies taisnīgumu un cieņu pret palestīniešu tautu. Tas nenotiks, ja Hamas vadīs Gazas joslu. Tas nenotiks arī tad, ja Izraēla turpinās dominēt palestīniešu dzīvē.
Palestīniešiem ir vajadzīgs savs, blakus esošais stāvoklis ar pārvietošanās brīvību un piekļuvi, kas var uzturēt dinamisku ekonomiku. Palestīniešiem ir vajadzīga demokrātiska sabiedrība, kurā viņi var ievēlēt vadību un paust savu viedokli.
Šis būs garš un grūts ceļš. Tam būs vajadzīgs saskaņots ASV un starptautiskais atbalsts, kā arī mūsu politiskās apņemšanās divkāršot divu valstu risinājumu. Mums jāsāk šis darbs ar jaunu steidzamības sajūtu, šausminošā katastrofa, kas pēdējo trīs nedēļu laikā notika Izraēlā un Gazā, ir parādījusi, ka status quo nevar turpināties. Palestīnas tautas un Izraēlas tautas labā mums ir jāizveido process, kas izbeidz naidu, vardarbības loku un ļauj visiem dzīvot mierā un drošībā.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot
1 komentēt
Jūs vēlaties, lai palestīniešiem būtu sava tauta, un tomēr vēlaties tikai “pauzi” viņu genocīdā? Jūs kļūdāties šajā jautājumā, Bernij Boy. Pamiers tagad.