Vīrieši, kas pārvalda pasauli, ir demokrāti mājās un diktatori ārzemēs. Viņi nāca pie varas ar valsts vēlēšanām, kurām ir vismaz potenciāls pārstāvēt savas tautas gribu. Viņu pilsoņi var viņus atlaist bez asinsizliešanas un apstrīdēt viņu politiku, cerot, ka, ja pietiekami daudz cilvēku pievienosies, viņiem būs jāuzklausa.
Starptautiski viņi valda ar brutālu spēku. Viņi un viņu vadītās globālās institūcijas īsteno lielāku ekonomisko un politisko kontroli pār nabadzīgās pasaules iedzīvotājiem nekā to pašu valdības. Taču šie cilvēki nevarēs viņus apstrīdēt vai aizstāt ātrāk, kā Padomju Savienības pilsoņi varētu nobalsot par Staļinu no amata. Viņu globālā pārvaldība pēc visām klasiskajām politiskajām definīcijām ir tirāniska.
Bet, lai gan pilsoņu līdzekļi šīs tirānijas gāšanai ir ierobežoti, šķiet, ka tā rada dažus nosacījumus tās iznīcināšanai. Pagājušajā nedēļā ASV valdība ir piedraudējusi likvidēt divas institūcijas, kas līdz šim vislabāk kalpojušas tās globālajām interesēm.
Sestdien prezidents Bušs brīdināja ANO Drošības padomi, ka pieņemt jaunu rezolūciju, kas atļauj karu ar Irāku, ir tās "pēdējā iespēja" pierādīt "tās nozīmīgumu". Četras dienas iepriekš nopludināts dokuments no Pentagona liecināja, ka šī pēdējā iespēja jau varētu būt pagājusi. ASV plāno izveidot jaunas paaudzes kodolieročus, lai uzlabotu savas spējas veikt preventīvu uzbrukumu. Šī politika apdraud gan visaptverošo izmēģinājumu aizlieguma līgumu, gan kodolieroču neizplatīšanas līgumu — divus no galvenajiem globālās drošības instrumentiem —, vienlaikus apdraudot starptautisko vienošanos, kuras uzturēšanai ANO pastāv. Drošības padome, kas, neskatoties uz pastāvīgiem traucējumiem, pārdzīvoja auksto karu, pēc tā sekām sāk izskatīties trausla.
Trešdien ASV spēra izšķirošu soli Pasaules Tirdzniecības organizācijas iznīcināšanai. Pašreizējā PTO tirdzniecības kārta sabruka Sietlā 1999. gadā, jo nabadzīgās valstis uzskatīja, ka tā tām neko nepiedāvā, vienlaikus piešķirot jaunas tiesības bagātās pasaules korporācijām. Tas tika atsākts Katarā 2001. gadā tikai tāpēc, ka šīm valstīm tika apsolītas divas piekāpšanās: tās varēja ignorēt dārgu zāļu patentus un importēt lētākas kopijas, kad tika apdraudēta sabiedrības veselība, un tās varēja sagaidīt būtisku bagātās pasaules lauksaimniecības subsīdiju samazinājumu. Pagājušajā nedēļā PTO sanāksmē Ženēvā ASV kategoriski nepildīja abus solījumus.
Republikāņu uzvara vidustermiņa vēlēšanās pagājušā gada novembrī tika nodrošināta ar 60 miljonu dolāru palīdzību no Amerikas lielām narkotiku firmām. Šķiet, ka tas ir bijis vienkāršs darījums: mēs nopirksim vēlēšanas jūsu vietā, ja jūs atteiksities no Katarā pieļautās piekāpšanās. Šķiet, ka lauksaimniecības biznesa lobiji gan ASV, gan Eiropā ir bijuši gandrīz tikpat veiksmīgi: nabadzīgās valstis ir bijušas spiestas apspriest dokumenta projektu, kas ļauj bagātajai pasaulei turpināt dempinga cenām savos tirgos subsidētos produktus.
Ja ASV neatkāpsies, pasaules tirdzniecības sarunas sabruks nākamajā ministru sanāksmē Meksikā septembrī, tāpat kā Sietlā. Ja tā, tad PTO, kā brīdināja tās bijušais ģenerāldirektors, sabruks. Tā vietā valstis atrisinās savus tirdzniecības strīdus individuāli vai ar reģionālu līgumu palīdzību. Šķiet, ka jau ar Amerikas brīvās tirdzniecības līguma palīdzību un bargajām koncesijām, ko tas izspiež no citām valstīm kā nosacījumu palīdzības saņemšanai, ASV, šķiet, gatavojas šai iespējai.
Citiem vārdiem sakot, ASV, šķiet, izjauc globālo noteikumu grāmatu. To darot, tie no mums, kas esam cīnījušies pret esošās pasaules kārtības groteskajām netaisnībām, ātri atklās, ka pasaule, kurā nav institūciju, ir vēl šķebinošāka par pasauli, kuru vada nepareizās iestādes. Daudzpusīgums, lai cik netaisnīgs tas būtu, prasa zināmas piekāpšanās citām valstīm. Vienpusība nozīmē pirātismu: bagāto bruņotu nabago aplaupīšanu. Atšķirība starp mūsdienu pasaules kārtību un to, kurai ASV varētu gatavoties, ir atšķirība starp starpnieku un bezstarpnieku spēku.
Taču pašreizējās pasaules kārtības iespējamais sabrukums, lai arī cik bīstams tas būtu, mums sniedz arī labākās iespējas, kādas jebkad esam sastapuši, lai aizstātu pasaules netaisnīgās un piespiedu institūcijas ar godīgākiem un demokrātiskākiem globālās pārvaldības līdzekļiem.
Sagraujot daudzpusējo sistēmu dažu īstermiņa korporatīvo interešu dēļ, ASV paradoksālā kārtā apdraud savu tirānisko kontroli pār citām valstīm. Esošās starptautiskās aģentūras, kas veidotas ar brutālās varas politikas palīdzību Otrā pasaules kara beigās, ir ļāvušas ASV attīstīt savas starptautiskās komerciālās un politiskās intereses efektīvāk, nekā tās būtu varējušas darīt vienatnē.
Institūcijas, caur kurām tā ir strādājusi – Drošības padome, PTO, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka – ir nodrošinājušas šķietamu leģitimitāti tam, kas ir kļuvis par impērijas celtniecību. Daudzpusības beigas liktu ASV, kā tas jau sāk darīt, atteikties no šīs izlikšanās un atklāti atzīties par savu impērisko ieceri attiecībā uz pārējo pasauli. Šī atzīšana savukārt liek citām tautām censties tai pretoties. Efektīva pretošanās radītu politisko telpu, kurā to pilsoņi varētu sākt spiedienu uz jaunu, taisnīgāku daudzpusību.
Ir vairāki līdzekļi, kā apstrīdēt ASV vienpusējo varu, taču, iespējams, vistiešākais un efektīvākais ir paātrināt tās ekonomisko krīzi. Jau tagad Ķīnas stratēģi ierosina juaņai aizstāt dolāru kā Austrumāzijas rezerves valūtu. Pēdējā gada laikā, kā svētdien atklāja Observer, eiro sācis izaicinājumu dolāra pozīcijai kā starptautiskajam maksāšanas līdzeklim par naftu. Dolāra dominēšana pasaules tirdzniecībā, jo īpaši naftas tirgū, ir viss, kas ļauj ASV Valsts kasei uzturēt valsts milzīgo deficītu, jo tā var drukāt bezinflācijas naudu globālai apgrozībai. Ja globālais pieprasījums pēc dolāriem samazināsies, līdz ar to samazināsies arī valūtas vērtība, un spekulanti pārvietos savus aktīvus uz eiro vai jenām vai pat juaņām, kā rezultātā ASV ekonomika sāks svārstīties.
Protams, ekonomiski novājināta valsts, kuras rīcībā ir milzīgs militārais spēks, joprojām ir ļoti bīstama. Jau, kā es ierosināju pagājušajā nedēļā, ASV, šķiet, izmanto savu militāro mašīnu, lai pagarinātu savu ekonomisko dzīvi. Taču nav skaidrs, vai amerikāņu tauta atļautu savai valdībai draudēt vai uzbrukt citām tautām, pat nešķiet, ka būtu starptautisks politisks process, ko, protams, pašlaik iznīcina Buša administrācija.
Amerikas apgalvojumi par neatkarību no pārējās pasaules liek pārējai pasaulei apliecināt savu neatkarību no Amerikas. Tie ļauj vājāko valstu iedzīvotājiem pārdomāt globālo demokrātisko revolūciju, kas jau sen ir novēlota.
· The Age of Consent, Džordža Monbio priekšlikumi globālai demokrātiskai pārvaldībai, tiks publicēti jūnijā.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot