No visām ziņkārīgajām lietām, kas ir rakstītas par Izraēlas uzbrukumu Libānai, visdīvainākais noteikti ir ietverts Pedija Ešdauna rakstā laikrakstam Guardian sestdien. “Šai krīzei ir tikai viens risinājums, un tas ir tas pats risinājums, kas mums ir jāatrod Irākā: meklēt plašāku Tuvo Austrumu noregulējumu un darīt to steidzami. ASV to nevar izdarīt. Bet Eiropa var.” (1)
ASV to nevar izdarīt? Ko pie velna viņš domā? No pirmā acu uzmetiena viņa apgalvojums šķiet nepareizs. Lai gan Izraēla plāno saglabāt savu okupāciju palestīniešu teritorijā, plašāks izlīgums nav iespējams. No tā noteikti izriet, ka valsts, kurai ir vislielākā potenciālā ietekme pār Izraēlu, ir valsts, kurai ir vislielākās spējas nodrošināt mieru. Izraēlas ārpolitika un militārā stratēģija ir atkarīga no ASV apstiprinājuma.
Lai gan Izraēla pasaules attīstības indeksā ieņem 23. vietu – virs Grieķijas, Singapūras, Portugāles un Brunejas(2), tā joprojām ir pasaulē lielākā ASV palīdzības saņēmēja. ASV valdība 11. gadā piešķīra civilo ārvalstu palīdzību 2004 miljardu dolāru apmērā(3). No tiem Izraēla saņēma 555 miljonus dolāru (4). Trīs nabadzīgākajām valstīm uz zemes – Burkinafaso, Sjerraleonei un Nigērai – kopā tika piešķirti 69 miljoni ASV dolāru (5). Vēl svarīgāk ir tas, ka 2005. gadā Izraēla saņēma arī militāro palīdzību 2.2 miljardu dolāru apmērā(6). Tas nav ekonomiski atkarīgs no šīs palīdzības. Tās iekšzemes kopprodukts sasniedz 155 miljardus USD, bet militārais budžets — 9.5 miljardus USD (7). Tas ražo daudzus savus ieročus un pērk komponentus no visas pasaules, tostarp, kā pagājušajā nedēļā atklāja The Guardian (8), no Apvienotās Karalistes. Drīzāk tas ir atkarīgs no tā diplomātiski. Lielākā daļa ASV Ārvalstu militārā finansējuma programmas piešķirtās naudas, tāpat kā visas ASV palīdzības izmaksas, tiek tērēta ASV. Izraēla to izmanto, lai iegūtu F15 un F16 reaktīvās lidmašīnas, Apache, Cobra un Blackhawk helikopterus, AGM, AIM un Patriot raķetes, M-16 šautenes, M-204 granātmetējus un M-2 ložmetējus (9). Kā atklāja Prestvikas skandāls, no ASV uz Izraēlu pat tagad tiek sūtītas lāzervadāmās bumbas.
Daudzi no šiem ieročiem ir izmantoti, lai nogalinātu palestīniešu civiliedzīvotājus, un šodien tie tiek izmantoti Libānā. ASV Ieroču eksporta kontroles likumā teikts, ka “ASV valdība nepārdod vai neiznomā nevienu aizsardzības priekšmetu vai aizsardzības pakalpojumu”, ja vien tā nosacījums “nestiprinās Savienoto Valstu drošību un veicinās mieru pasaulē” (10). Ieročus var pārdot “draudzīgām valstīm tikai iekšējās drošības nolūkos, likumīgai pašaizsardzībai [vai] starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai” (11).
Nododot šos ieročus Izraēlai, ASV valdība faktiski paziņo, ka visas tās militārās darbības tiek īstenotas likumīgas pašaizsardzības, amerikāņu interešu un pasaules miera vārdā. Tā kļūst arī morāli līdzvainīga Izraēlas civiliedzīvotāju slepkavībās. Diplomātiskais segums, ko tas nodrošina, ir neaizstājams.
Kopš 1972. gada ASV ir izmantojušas veto tiesības ANO Drošības padomē 40 reizes, lai nepieļautu tādu rezolūciju pieņemšanu, kuru mērķis ir aizstāvēt palestīniešu tiesības vai nosodīt Izraēlas valdības pārmērības (12). Tas ir lielāks veto skaits, nekā tajā pašā laika posmā ir izmantojuši visi pārējie pastāvīgie locekļi (13). Pēdējais gadījums bija 13. jūlija ierosinājuma apspiestība, kurā tika nosodīts gan Izraēlas uzbrukums Gazai, gan palestīniešu grupējumu veiktā raķešu šaušana un Izraēlas karavīra nolaupīšana (14). Pēdējo dienu laikā ASV ar Lielbritānijas atbalstu ir bloķējušas visus starptautiskos mēģinājumus ieviest tūlītēju pamieru, radot Izraēlai skaidru iespaidu, ka tai ir mandāts turpināt uzbrukumu Libānai.
Ikvienam ir skaidrs — un tajā jāiekļauj arī Pedijs Ešdauns —, ka Izraēla nevarētu izturēties tā, kā tā rīkojas bez ASV diplomātiskās aizsardzības. Ja ASV valdība paziņotu, ka tā pārtrauks piedāvāt militāro un diplomātisko atbalstu, ja Izraēla atteiksies atdot okupētās teritorijas, Izraēlai būtu jāved sarunas. ASV valdībai ir vara pār šo valsti. Bet vai to var izmantot?
ASV akadēmiķu Džona Mērsheimera un Stīvena Volta martā publicētajā dokumentā ir dokumentēta Izraēlas lobiju mācību ārkārtējā ietekme Vašingtonā (15). Viņi apgalvo, ka apvienotie evaņģēlisko kristiešu grupu un ebreju amerikāņu organizāciju spēki, piemēram, Amerikas Izraēlas sabiedrisko lietu komiteja, nodrošina, ka “Izraēla ir praktiski imūna pret kritiku” Kongresā un “tai arī ir ievērojama ietekme uz izpildvaru”.
Politiķi, kas atbalsta Izraēlas valdību, tiek apbērti ar līdzekļiem, savukārt tos, kas to apstrīd, nomāc vēstuļu rakstīšanas kampaņas un apmelojumi plašsaziņas līdzekļos. Ja nekas cits neizdodas, lobijs izmanto “lielo klusinātāju”: apsūdzību antisemītismā (16). Tie, kas iebilst pret Izraēlas valdības politiku, tiek apsūdzēti ebreju naidā.
Tas viss padara godīgu politiku sarežģītu, bet ne neiespējamu. Pret iebiedētājiem noteikti ir galvenais vadības pārbaudījums. ASV prezidents savā otrajā termiņā ir ietekmīgā pozīcijā, lai pieprasītu Izraēlai atkāpties un sākt sarunas. Bet, ja Ešdauns domāja, ka ASV valdībai nav psiholoģiski un intelektuāli iespējams rīkoties, viņam varētu būt jēga. Piektdien savā preses konferencē ar Toniju Blēru Džordžs Bušs izklāstīja savu ierasto pasaku par konfliktu Tuvajos Austrumos. "Libānā ir daudz ciešanu," viņš paskaidroja, "jo Hezbollah uzbruka Izraēlai. Palestīnas teritorijā ir daudz ciešanu, jo kaujinieks Hamas cenšas apturēt demokrātijas attīstību. Irākā ir ciešanas, jo teroristi cenšas izplatīt sektantu vardarbību un apturēt demokrātijas izplatīšanos.”(17) Pašreizējais konflikts Libānā “sākās no zila gaisa, kad tika nolaupīti divi Izraēlas karavīri un pāri robežai tika raidītas raķetes. ”
Piekrītu, ka Hizbollah izšāva pirmos šāvienus. Bet no zila gaisa? Izraēlas agrākā Dienvidlibānas okupācija; tās nepārtrauktā Golānas augstienes okupācija; tās okupācija un daļēja Rietumkrasta noregulēšana un pakāpeniska Jeruzalemes attīrīšana; civiliedzīvotāju apšaudīšana, spēkstacijas, tilti un cauruļvadi Gazā; tā bērnu sišana un šaušana; palestīniešu politisko līderu ieslodzīšana vai slepkavība; tā māju buldozeru pārvietošanu; tā pazemojošie un bieži vien letālie kontrolpunkti, pēc Buša domām, ir vai nu izdomāti, vai tiem nav politisku seku. Tas pats attiecas uz ASV iebrukumu un okupāciju Irākā un Buša pastāvīgajiem draudiem Sīrijai un Irānai. Darbā ir tikai viens aģentu kopums – teroristi – un viņu motivācija autohtoniski rodas no ļaunuma, kas atrodas viņu sirdīs.
Izraēla nav tikai vainojama šajā krīzē. Raķešu šaušana tās pilsētās ir neciešams terora akts. Bet, lai saprastu, kāpēc cilvēki, kas uzbrūk šai valstij, nenoliks ieročus, pasaku zemes karalis būtu spiests samierināties ar Izraēlas veiktās citu cilvēku zemju okupācijas un civiliedzīvotāju slepkavības sekām, kā arī ar viņa paša iebrukumu Irākā. un par viņa nespēju pēdējo sešu gadu laikā izturēties godīgi pret palestīniešiem. Un šķiet, ka viņš to nav spējīgs izdarīt. Tā vietā, kā liecina viņa piektdien sniegtās atbildes, viņš konstruē tūkstošgades stāstu par konflikta saasināšanos, kas noved pie brīvības un demokrātijas galīgā triumfa.
Tāpēc es baidos, ka Pedijai Ešdaunai varētu būt taisnība. ASV nevar meklēt plašāku izlīgumu Tuvajos Austrumos, jo to vada cilvēks, kurš dzīvo savā pasaulē. www.monbiot.com
Atsauces: 1. Pedijs Ešdauns, 29. gada 2006. jūlijs. Eiropai ir jāvada miera meklējumi Tuvajos Austrumos. The Guardian. 2. http://hdr.undp.org/reports/global/2005/pdf/HDR05_HDI.pdf 3. USAID, 2006. ASV aizjūras aizdevumi un dotācijas: saistības un aizdevumu atļaujas, 1. gada 1945. jūlijs – 30. gada 2004. septembris. http: //pdf.usaid.gov/pdf_docs/PNADF100.pdf 4. turpat. 5. turpat. 6. Aizsardzības drošības palīdzības aģentūras departaments, 30. gada 2005. septembris. Ārvalstu militāro preču pārdošana, ārvalstu militāro būvju pārdošana un militārās palīdzības fakti. http://www.dsca.mil/programs/biz-ops/2005_facts/2005%20Facts%20Book%20Final.pdf 7. Centrālā izlūkošanas pārvalde, 2006. Pasaules faktu grāmata: Izraēla. https://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/is.html 8. Benjamin Joffe-Walt, 29. gada 2006. jūlijs. Ražots Apvienotajā Karalistē, izraisot postījumus Libānai — britu daļām Izraēlas nāvējošajos uzbrukuma helikopteros. . The Guardian. 9. William D. Hartung un Frida Berrigan, 6. gada 2002. maijs. ASV ieroču nodošana un drošības palīdzība Izraēlai. Ieroču tirdzniecības resursu centrs. http://worldpolicy.org/projects/arms/reports/israel050602.html 10. 22. sadaļa; 39. nodaļa; 1. apakšnodaļa; § 2753. Tiesības saņemt aizsardzības dienestus vai aizsardzības rakstus. http://www.law.cornell.edu/uscode/html/uscode22/usc_sec_22_00002751—-000-.html 11. 22. sadaļa; 39. nodaļa; 1. apakšnodaļa; § 2754. Mērķi, kuriem ASV ir atļauta militārā pārdošana vai noma; ziņo Kongresam. http://www.law.cornell.edu/uscode/html/uscode22/usc_sec_22_00002754—-000-.html 12. Skatīt Donalds Nefs, 2005. gada maijs/jūnijs. Atjaunināts Amerikas Savienoto Valstu piešķirto veto tiesību saraksts, lai aizsargātu Izraēlu no plkst. ANO Drošības padomes kritika. http://www.wrmea.com/archives/May-June_2005/0505014.html 13. ANO Ģenerālās asamblejas oficiālie dokumenti, citēti Džons J. Mērsheimers un Stīvens M. Volts, 2006. gada marts. Izraēlas lobijs un ASV ārpolitika. http://mearsheimer.uchicago.edu/pdfs/A0040.pdf 14. ANO Drošības padome, 13. gada 2006. jūlijs. Amerikas Savienotās Valstis uzliek veto Drošības padomes rezolūcijas projekts par notikumiem Gazā; Teksts aicināts atbrīvot Izraēlas karavīru, apturēt militārās operācijas. www.un.org/News/Press/docs/2006/sc8775.doc.htm 15. Džons J. Mērsheimers un Stīvens M. Volts, 2006. gada marts. Izraēlas lobijs un ASV ārpolitika. http://mearsheimer.uchicago.edu/pdfs/A0040.pdf 16. turpat. 17. Preses sekretāra birojs, Baltais nams, 28. gada 2006. jūlijs. Apvienotās Karalistes prezidents Bušs un premjerministrs Blērs piedalās preses pieejamības nodrošināšanā. http://www.whitehouse.gov/news/releases/2006/07/20060728-1.html