Šķiet, ka daudzi, kas atbalstīja nedēļas nogales gaisa triecienus Sīrijai, ignorē Roberta Fiska šodienas ziņojuma nozīmi no Dumas, kur pagājušajā nedēļā notika iespējamais ķīmisko ieroču uzbrukums.
Fisks ir pirmais rietumu žurnālists, kurš sasniedzis šo apgabalu un runājis ar cilvēkiem. Viens no tiem ir vecākais ārsts klīnikā, kas ārstēja upurus, kas, kā it kā bija redzams video, ir Sīrijas valdības izmantotie ķīmiskie ieroči. Incidents tika izmantots kā attaisnojums gaisa triecieniem, ko kopīgi uzsāka ASV, Lielbritānija un Francija.
Ārsts saka, ka video bija īsts, taču tajā nebija redzamas ķīmisko ieroču uzbrukuma sekas. Tas liecināja par ko citu. Tāds ir ārsts ziņots sacīdams:
"Naktī es biju kopā ar ģimeni savas mājas pagrabā trīssimt metru attālumā no šejienes, bet visi ārsti zina, kas noticis. Bija daudz [valdības spēku] apšaudes, un naktī virs Dumas vienmēr atradās lidmašīnas, taču šajā naktī bija vējš, un pagrabos un pagrabos, kur dzīvoja cilvēki, sāka ienākt milzīgi putekļu mākoņi. Šeit sāka ierasties cilvēki, kuri cieš no hipoksijas, skābekļa zuduma. Tad kāds pie durvīm, ‘Baltā ķivere’, kliedza ‘Gāze!’, un sākās panika. Cilvēki sāka viens otram mest ūdeni. Jā, video tika filmēts šeit, tas ir īsts, bet tas, ko jūs redzat, ir cilvēki, kas cieš no hipoksijas, nevis saindēšanās ar gāzēm.
Manās sociālo mediju lapās ir daudz atzveltnes krēslu karotāju, kas nikni noliedz šī ziņojuma nozīmi, apgalvojot, ka stāstu izdomājis ārsts, vai arī, ka Fisks ir Asada režīma rupors, vai varbūt abi.
Tas netiks mazgāts tādu iemeslu dēļ, kuriem vajadzētu būt acīmredzamiem, un tas joprojām nemazgāsies, pat ja liecība vēlāk izrādīsies nepareiza.
Gaisa triecieni Sīrijai nedēļas nogalē bija acīmredzami nelikumīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tā tas būtu bijis pat tad, ja Dūmā būtu noticis ķīmisko ieroču uzbrukums, daļēji tāpēc, ka neatkarīgiem inspektoriem vispirms būtu jānosaka, vai vainīga ir Sīrijas valdība, nevis tur esošie džihādisti.
Arī gaisa triecieni būtu bijuši nelikumīgi, pat ja būtu bijis iespējams pierādīt, ka ir noticis ķīmisko ieroču uzbrukums un ka Asads to pavēlējis personīgi. Tas ir tāpēc, ka gaisa triecieniem vispirms būtu bijusi nepieciešama ANO Drošības padomes atļauja. Tāpēc pastāv starptautiskās tiesības: lai regulētu attiecības starp valstīm, lai nepieļautu “varētu būt pareizi” militārismu, kas gandrīz iznīcināja Eiropu pirms 80 gadiem, un lai izvairītos no nevajadzīgām valstu konfrontācijām, kurām kodolieroču laikmetā varētu būt smagas sekas.
Ja Asads būtu izrādījies atbildīgs, Krievija būtu pakļauta milzīgam starptautiskam spiedienam, lai tā atļautu kaut kādas darbības pret Sīriju – tai būtu bijis ārkārtīgi grūti pretoties.
Taču, ja tā būtu pretojusies šim spiedienam, mums būtu jāsadzīvo ar tās veto Drošības padomē. Un atkal ļoti laba iemesla dēļ. Izraēla, ASV un Apvienotā Karaliste ir izmantojušas noplicinātā urāna munīciju Tuvajos Austrumos un Izraēla un ASV balto fosforu. Bet kurš no mums uzskatītu par saprātīgu, ka Krievija vai Ķīna vienpusēji veiktu soda uzlidojumus Merilendai (ASV), Porton Down (Apvienotā Karaliste) vai Nesjonai (Izraēla) un attaisnotu šo soli ar to, ka ASV un Apvienotā Karaliste varētu uzlikt veto jebkādiem soļiem pret sevi vai saviem sabiedrotajiem Drošības padomē? Kurš gan gribētu atbalstīt kareivīgus uzbrukumus šīm suverēnām valstīm kā “humāno iejaukšanos”?
Bet tam visam nav nozīmes, jo neatkarīgi no neapstrīdamas informācijas, ko apgalvoja ASV, Apvienotā Karaliste un Francija, ka Sīrija pagājušajā nedēļā veica ķīmisko ieroču uzbrukumu, acīmredzami nav ticamāka par viņu apgalvojumiem par Irākas MII programmu 2002. gadā.
Fiskam nav jāpierāda, ka viņa stāsts ir galīgi patiess – tāpat kā apsūdzētajam nav jāpierāda sava nevainība. Viņam ir tikai jāparāda, ka viņš ziņoja precīzi un godīgi un ka liecība, ko viņš stāstīja, bija ticama un saskanēja ar to, ko viņš redzēja. Viss par Fiska ierakstu un šo konkrēto ziņojumu liecina, ka par šo rezultātu nevajadzētu šaubīties.
Fiska ziņojums liecina, ka Dūmā notikušajam ir ļoti ticams alternatīvs izskaidrojums, kas ir jāizmeklē. Tas nozīmē, ka uzbrukumam Sīrijai vajadzētu nekad ir notikušas, pirms inspektori varēja izmeklēt un ziņot par saviem konstatējumiem.
Tā vietā ASV, Apvienotā Karaliste un Francija veica gaisa triecienus dažas stundas pirms ANO inspektoru darba uzsākšanas Sīrijā, tādējādi novēršot to. Laikā, kad notika šie gaisa triecieni, agresorvalstīm nebija ne juridiska, ne pierādījuma pamatojuma savai rīcībai. Viņi vienkārši paļāvās uz to partiju ziņojumiem, piemēram, Baltās ķiveres, kuras ir ieinteresētas Sīrijas valdības sabrukuma projektēšanā.
Kā tagad neapšaubāmi zināms, mūsu vadītāji mums meloja par Irāku un Lībiju. Daži no mums jau kādu laiku ir brīdinājuši, ka mums vajadzētu būt ļoti skeptiskiem pret visu, ko mums stāsta mūsu valdības par Sīriju, līdz to apstiprinās neatkarīgi pierādījumi.
Mums visiem ir morāls pienākums pārstāt vienkārši ticēt tam, ko mums stāsta mūsu valdības un to propagandisti korporatīvajos plašsaziņas līdzekļos, neatkarīgi no tā, vai mēs to darām aiz ceļgala saraustīta autoritāra impulsa vai tāpēc, ka mums ir kāds romantisks priekšstats, ka, neskatoties uz pierādījumiem, mūsu vadītāji vienmēr ir labie puiši un viņu vadītāji vienmēr ir sliktie puiši.
Uz brīdi padomājiet par Apvienotās Karalistes atbalstu un iesaistīšanos šausminošajā Saūda Arābijas karā pret Jemenu vai ASV politiķu vispārēju klusēšanu par Izraēlas neapbruņoto demonstrantu slaktiņu Gazā. Mūsu vadītājiem nav morālas augstienes, uz kurām stāvēt. Viņu ārpolitiskie lēmumi attiecas uz naftu, aizsardzības līgumiem un ģeostratēģiskām interesēm, nevis par civiliedzīvotāju aizsardzību vai taisnīgu karu apkarošanu.
Lai cik slikts būtu Asads un viņš būtu diktators, viņš ir atbildīgs par daudz mazāk nāves gadījumu un daudz mazāk ciešanām Tuvajos Austrumos nekā Džordžs Bušs vai Tonijs Blērs.
Bijušais New York Times korespondents Stīvens Kincers izklāsta ļoti ticamu iemeslu, kāpēc ASV, Lielbritānija un Francija turpina iejaukties Sīrijā. Runa nav par bērniem vai ķīmiskajiem ieročiem. Tas ir paredzēts, lai novērstu Sīrijas valdības un Krievijas triumfu pār džihādistiem, kā tas jau kādu laiku ir bijis tuvu.
Šīs rietumu valstis kategoriski iebilst pret mierīga atrisinājuma pieļaušanu Sīrijā, Kincerā novēro, jo tas:
"varētu ļaut stabilitātei izplatīties tuvējās valstīs. Šodien pirmo reizi mūsdienu vēsturē Sīrijas, Irākas, Irānas un Libānas valdības ir labās attiecībās. Viņu partnerība varētu likt pamatu jauniem Tuvajiem Austrumiem.
"Tomēr šie jaunie Tuvie Austrumi nebūtu pakļāvīgi Amerikas Savienoto Valstu, Izraēlas un Saūda Arābijas koalīcijai. Šī iemesla dēļ mēs esam apņēmušies novērst tā parādīšanos. Labāk kaut kādu iemeslu dēļ turēt šīs valstis postā un konfliktos, nekā ļaut tām zelt, kamēr tās izaicina ASV. …
"No Vašingtonas perspektīvas miers Sīrijā ir šausmu scenārijs. Miers nozīmētu to, ko ASV uzskata par “uzvaru” mūsu ienaidniekiem: Krievijai, Irānai un Asada valdībai. Mēs esam apņēmības pilni to novērst, neskatoties uz cilvēku izmaksām.
UPDATE:
Fiska ziņojumu apstiprina cits tur esošais reportieris Pīrsons Šārps no konservatīvā ziņu tīkla One America. Atšķirībā no Fiska, kuram, kā es zinu, ir sena pieredze kā ļoti uzticamam reportierim par notikumiem Tuvajos Austrumos, Sharp man ir nezināms lielums. Taču var būt zīmīgi, ka viņš piebalso Fiskam sakot, ka neviens, ar kuru viņš runāja, pat apkaimē, kur it kā notika uzbrukums, šķita, ka nezināja, ka ir izmantoti ķīmiskie ieroči.
Džonatans Kuks ieguva Martas Gelhornas īpašo balvu žurnālistikā. Viņa grāmatas ietver “Izraēla un civilizāciju sadursme: Irāka, Irāna un Tuvo Austrumu pārveidošanas plāns” (Pluto Press) un “Pazūdošā Palestīna: Izraēlas eksperimenti cilvēku izmisumā” (Zed Books). Viņa vietne ir www.jonathan-cook.net.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot