Apliecinot to, cik politiski neaizsargāts viņš ir strauji kļuvis, premjerministrs Benjamins Netanjahu pagājušajā nedēļā iegrūda Izraēlu jaunās vēlēšanās — nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad viņa galēji labējais bloks izrādījās uzvarējis pie vēlēšanu urnām.
Netanjahu bija spiests atlaist 120 deputātu parlamentu, lai neļautu savam galvenajam konkurentam Benijam Gancam izveidot alternatīvu valdošo koalīciju.
Gancs, bijušais armijas ģenerālis, kurš vada partiju "Zilais un baltais", aprīlī notikušajās vēlēšanās ieguva 35 mandātus, kas ir tikpat daudz, cik Netanjahu partija "Likud", taču viņam bija mazāk potenciālo sabiedroto, lai izveidotu vairākumu. Tātad septembrī izraēlieši balsos no jauna.
Šķietamais parlamenta atlaišanas iemesls ir domstarpības starp Netanjahu un viņa bijušo aizsardzības ministru Avigdoru Lībermanu. Viņi strīdējās par Lībermana uzstājību, ka ultraortodoksālie ebreji jāiesauc armijā.
Taču Lībermans, šķiet, izvēlējās salīdzinoši marginālu jautājumu pārvērst par pilnīgu krīzi, lai atstādinātu premjerministru.
Lai iegūtu galēji labējo vairākumu, Netanjahu bija nepieciešama ne tikai Lībermana mazā partija "Yisrael Beiteinu", bet arī ultraortodoksālās partijas, kas dedzīgi iebilst pret iesaukšanu.
Netanjahu kļuva tik izmisis, ka pēdējā brīdī neveiksmīgi mēģināja pievilināt centriskās Darba partijas līderi Avi Gabeju. Darbaspēks tika iznīcināts aprīlī, saņemot tikai sešas vietas, kas ir visu laiku zemākais rezultāts.
Netanjahu panika bija pilnībā pamatota. Oktobrī viņu paredzēts notiesāt, kad ir plaši sagaidāms, ka viņam tiks izvirzītas apsūdzības vairākās korupcijas apsūdzībās.
Līdz ar parlamenta atlaišanu viņam vairs nav laika pieņemt divus tiesību aktus, kas viņu varētu atbrīvot no apsūdzībām pirms oktobra termiņa. Pirmkārt, viņam bija vajadzīgs imunitātes likums, kas viņu atbrīvotu no tiesas, un pēc tam tā sauktais “ierobežu likums”, lai neļautu Izraēlas augstākajai tiesai izmantot savas tiesas pārbaudes pilnvaras, lai atzītu imunitātes likumu par antikonstitucionālu.
Gabejs iebilda pret Netanjahu uzstāju uz atbalstu imunitātes likumam kā cenai leiboristu iekļaušanai koalīcijā.
Aimans Odehs, lielākās partijas vadītājs, kas pārstāv Izraēlas palestīniešu minoritāti, kas ir viena piektā daļa iedzīvotāju, izsmēja Netanjahu izmisīgo kaulēšanos.
Viņš izraisīja lielu prieku no citiem likumdevējiem, jokojot, ka Netanjahu piedāvājis “okupācijas izbeigšanu” un solījumu “atzīt Nakbas vēsturiskās kļūdas”, ko Izraēla 1948. gadā paņēma palestīniešus, apmaiņā pret palestīniešu partijām, kas atbalstīja imunitātes likums.
Lībermans arī pazemoja Netanjahu, lai gan bez humora. Viņš saprata, ka premjerministrs nevar kaulēties.
Lībermana ieguvums ir tāds, ka, ierosinot likumprojektu ultraortodoksālo ebreju iecelšanai armijā, viņš vērsās pie laicīgiem ebrejiem. Viņš cer, ka tas viņam iegūs jaunus atbalstītājus septembra vēlēšanās, no jauna padarot viņu par valdnieku.
Netanjahu nevarēs paļauties uz Lībermana atbalstu, un tas savukārt izdara spiedienu uz Likud, lai tā atmestu savu līderi.
Bet ir vēl viens, mazāk acīmredzams veids, kā Lībermans var stiprināt savu roku.
Cīņas līnijas jaunajās vēlēšanās, tāpat kā iepriekšējās, ir starp galēji labējām partijām Netanjahu priekšgalā un centriski labējām partijām, ko vada Gancs.
Lībermans tagad var ierobežot savas likmes. Galēji labējie ir kļuvuši atklātāk reliģiozi, līdz ar ideoloģisko kolonistu ievērību un ultraortodoksālo elektorāta straujo pieaugumu.
Tikmēr Lībermana aicinājums ir aprobežots ar sarūkošu neapmierinātu imigrantu apgabalu no bijušās Padomju Savienības, kuru politika ir ultranacionālistiska, taču nepielūdzami sekulāra.
Un tas viņam dod pamatu vēlēties ietekmēt Ganca zilo un balto partiju, kas arī lielā mērā ir laicīga.
Pēdējo nedēļu laikā Izraēlā pret Netanjahu ir parādījusies politiskā “pretošanās” kustība, kas sasaucas ar kustību pret Donaldu Trampu ASV. Ar Gantz kā savu galveno lomu tā ir mobilizējusies par draudiem, ko Netanjahu rada Izraēlas pārbaužu un līdzsvara sistēmai.
Galvenās bažas rada galēji labējo spēku pastiprinošais uzbrukums augstākajai tiesai, pēdējai salīdzinoši liberālajai institūcijai. Pārspīlētais likums, kas neitralizētu tiesu, centriski labējiem ir iemiesojis pat visvirspusīgāko demokrātisko normu pastiprinošu eroziju.
Desmitiem tūkstošu izraēliešu pagājušajā mēnesī piedalījās protestā pret Netanjahu un viņa likumīgajiem manevriem.
Taču Odehs, ievērojamākais no palestīniešu minoritātes līderiem, netika uzaicināts — tikai tad, kad Gancs pēdējā brīdī mainīja savas domas.
Bez palestīniešu partiju 10 vai vairāk vietām parlamentā aiz viņa, Gancam pašlaik ir maz cerību, ka gaidāmajās vēlēšanās varētu nosvērt līdzsvaru sev par labu pret Netanjahu.
Lībermans, kolonists, īpaši riebjas pret palestīniešu likumdevējiem. Viņš pat ir aicinājis tos izpildīt. Viena iespēja ir viņam aizvilināt Gancu prom no Odehas, apsolot, ka viņa partija "Yisrael Beinteinu" pēc septembra vēlēšanām varēs nodot pils atslēgas.
Ko šī grūstīšanās nozīmē palestīniešiem?
Ja viņam izdosies uzvarēt vēlreiz, Netanjahu, bez šaubām, plānos novērst tiesas procesu un cerēs turpināt kā iepriekš.
Ja viņš tiks gāzts, viņa partijas Likud pēctecis diez vai izrādīsies nedz mērenāks, nedz vairāk pakļauts palestīniešu valstiskuma ambīcijām. Likud pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami novirzījies uz galēji labējo.
Bet Gantz, vienīgā ticamā alternatīva, arī nav miermīlīgs līdzeklis. Viņš pārraudzīja šausmīgo Gazas iznīcināšanu 2014. gadā, atbalsta lielāko daļu apmetņu saglabāšanu vietā un, šķiet, maz ticams, ka viņš miera procesam maksās vairāk, kā tikai vārdus.
Ja viņš paļausies uz Lībermanu, lai izveidotu valdību, Gancam būs jāuzsver labējā spārna elementi viņa partijas jau tā vanagu programmā.
Tomēr, saskaroties ar pašreizējo politisko satricinājumu, Trampa administrācija varētu izvēlēties atteikties no centieniem virzīt uz priekšu savu "gadsimta darījuma" miera plānu — vismaz pēc sākotnējās investīciju konferences, kas paredzēta jūnija beigās.
Tā ir sava veida atelpa. Visas pazīmes liecināja, ka plāns izrādīsies katastrofāli slikts palestīniešiem un varētu būt ietverts Rietumkrasta daļu aneksijā.
Bet pat tad, ja šie īpašie draudi tiks atcelti, nākamā Izraēlas valdība — neatkarīgi no tā, vai to vadīs Netanjahu, viņa pēctecis vai Gancs — visticamāk neatkāpsies no Izraēlas ilgtermiņa vienprātības, kuras Trampa plāns vienkārši bija paredzēts paātrināt.
Apmetnes turpinās savu nerimstošo paplašināšanos, un tiks nozagts vairāk palestīniešu zemes, kas grauj visas izredzes uz dzīvotspējīgu valsti topošajiem palestīniešiem.
Šī raksta versija pirmo reizi parādījās Abū Dabī nacionālajā izdevumā.
Džonatans Kuks ieguva Martas Gelhornas īpašo balvu žurnālistikā. Viņa grāmatas ietver “Izraēla un civilizāciju sadursme: Irāka, Irāna un Tuvo Austrumu pārveidošanas plāns” (Pluto Press) un “Pazūdošā Palestīna: Izraēlas eksperimenti cilvēku izmisumā” (Zed Books). Viņa vietne ir www.jonathan-cook.net.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot