22. februārī Providensas Valsts skolu departamenta (PPSD) superintendents Toms Breidijs un mērs Anhels Taverass paziņoja par visu 1,926 skolotāju masveida atlaišanu Providensas skolās. Tas tika apstiprināts ar 4-3 balsojumu PPSD Skolu valdē. To var raksturot un vajag raksturot kā tikai uzbrukumu visiem Rodailendas strādājošajiem, jo īpaši mēģinot sagraut arodbiedrības, un neatkarīgi no tā, vai tas bija paredzēts vai nē, uzbrukums Providensas bērniem un ģimenēm.
Valsts skolu skolotājiem ir būtiska loma gan nākamās paaudzes izglītošanā, gan audzināšanā. Dienu no dienas viņi dodas uz darbu un pilda savu pilsonisko pienākumu pret sabiedrību, neskatoties uz hronisko resursu trūkumu valsts skolu klasēm. Tātad, kāpēc viņi būtu pakļauti šādam uzbrukumam? Ievēlēto amatpersonu un ieceltās (neievēlētās) skolas padomes iemesls ir tāds, ka Providence saskaras ar budžeta krīzi un ir jāaizpilda nepilnība. Pēc Taveras teiktā, "lai atjaunotu Providence uz stabiliem finansiāliem pamatiem, mūsu kopienai būs jāpiedalās kopīgiem upuriem." Tomēr šķiet, ka vienīgie cilvēki, kas ziedo, ir skolotāji, ģimenes, citi strādnieki un nabagi.
Jā, skolotājiem ir samērā droša darba vieta, pienācīgs atalgojums un pabalsti. Varētu domāt, ka mēs sagaidītu tādus apstākļus tiem, kas tik ļoti ietekmē jūsu bērnus. Taču viņi ir arī kolektīvi cīnījušies, lai ar arodbiedrību starpniecību nokļūtu tur, kur atrodas. Šī iemesla dēļ tas ir bijis "in" uzbrukt skolotājiem un citiem valsts sektora darbiniekiem un vainot viņus Rodailendas un Providensas fiskālajās problēmās. Šai domāšanas līnijai ir jāpretojas un jāatzīst, kāda tā ir — šķelšanās un iekarošanas stratēģija, kas pretstata strādniekiem. Uzmanība jāpievērš tām grupām, kuras netiek aicinātas uz upuriem un kuras šajos grūtajos ekonomiskajos laikos patiešām ir bijušas samīļotas — korporācijām un bagātajiem.
Mums jāatceras, ka 2006. gadā toreizējais gubernators Karsjēri un Asamblejas demokrāti pieņēma lielus nodokļu samazinājumus bagātajiem, solot, ka tas radīs darbavietas. Darbavietas nekad netika radītas. RI joprojām ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem valstī. Strādājošie cieta pirms un pēc lielas recesijas, savukārt bagātie saņēma un turpina saņemt nodokļu samazinājumus, un tagad viņi vēlas, lai viņi ciestu vēl vairāk. Turklāt bagātās “bezpeļņas” institūcijas, kurām pieder 60 procenti Providensas zemes, piemēram, Brauna universitāte, nemaksā nodokļus par šo augsto nomas zemi. Atcerieties, no kurienes nāk vietējais finansējums skolām? Īpašuma nodokļi!
Ja Providensas skolotāju arodbiedrība (PTU) tiek kritizēta, tai vajadzētu būt tā sauktajai sadarbībai, ko viņi pēdējo gadu laikā ir iesaistījušies ar pilsētu, pieņemot "reformas", kas tikai vājina arodbiedrību un izglītības sistēmu. veselums. Faktiski arodbiedrību amatpersonas un dažus skolotājus nesenie uzbrukumi atbaida, jo viņi domāja, ka šāda sadarbība viņus pasargās. Patiesībā tas darīja pretējo.
Tas ir novedis pie situācijas, kad strādnieki savas uzvaras vērtē pēc nepareiza etalona, un viņi ir iestrēguši reaktīvā režīmā. Pie an enerģisks mītiņš Providensas rātsnamā 2. martānd— kuru es apmeklēju — aptuveni tūkstotis cilvēku pulcējās, lai atbalstītu skolotājus. Viņu pulkā bija skolotāji, studenti, vecāki, kā arī citu nozaru darbinieki un arodbiedrības. Tā bija lieliska solidaritātes izrādīšana. Taču uzrunātie domes deputāti, arodbiedrību pārstāvji un skolotāji akceptēja ietvaru, ka skolotājiem budžeta krīzes dēļ varētu nākties samierināties ar dažiem samazinājumiem, un uzskatīja, ka, ja tā, tad tas būtu jādara sarunu ceļā, nedodot visiem sārtu lapiņu. Un, ja skolotāji būtu jāatbrīvo, viņi ir jāatlaiž, nevis jāatlaiž. Atšķirība ir tāda, ka atlaists skolotājs saglabātu savu darba stāžu un būtu jāpieņem atkārtoti atbilstoši darba stāžam, tiklīdz tiks atvērts amats. Atlaists skolotājs vienkārši būtu atlaists darbinieks tāpat kā jebkurš cits. Protams, tas būtu daudz labāk nekā situācija, ar kuru viņi saskaras tagad. Taču nav pamata pieņemt nekādus samazinājumus
Pedagogu statusa maiņa no “atlaista” uz “atlaista” būtu salīdzinoši labāka, taču tā tomēr ir sakāve. JEBKURAS skolas slēgšana ir sakāve. Pieņemt algu samazināšanu vai iesaldēšanu, vienlaikus saglabājot darbavietas, ir sakāve. Tā ir sakāve skolotājiem, studentiem un ikvienam Rodailendas strādājošajam. Piemēram, iepriekšējā uzbrukumā skolotājiem Central Falls, RI, liela daļa cīņas bija tikai par skolotāju atjaunošanu darbā; tādēļ, kad skolotāji tika pieņemti darbā, viņiem bija jāpiekrīt visiem noteikumiem, kurus sākotnēji viņiem prasīja Centrālkrituma uzraugs Frans Gallo.
Kādai tad vajadzētu būt atbildei?
Viņiem ir jāgūst iedvesma no mūsu māsām un brāļiem Viskonsīnā. Skolotājiem, studentiem, vecākiem, privātā sektora un valsts sektora darbiniekiem ir jāpieprasa, lai uzbrukumi strādājošajiem nekavējoties tiktu pārtraukti, un viņiem būs vairāk jāatrodas ielās. Viņiem ir jāpaskaidro superintendentam Breidijam, mēram Taverasam un gubernatoram Čefī, ka bagātajiem ir jāmaksā par šo krīzi, nevis strādniekiem un nabadzīgajiem. Viņiem ir skaidri jānorāda, ka studentu iztikas līdzekļi nav nekas, ar ko spēlēties.
Viņu godam jāsaka, ka visi runātāji mītiņā paveica labu darbu, formulējot pēdējo. Viņi arī skaidri pauda, ka pēdējais uzbrukums viņiem bija mēģinājums vājināt arodbiedrību, un viņi negrasījās to pieļaut.
Lai gan atkal skolotājiem un vecākiem, studentiem, citiem darbiniekiem un citiem sabiedrotajiem ir jāizaicina ietvars, kas kontrolē sarunu. Tāpēc šeit ir daži ieteikumi skolotājiem un viņu arodbiedrībai:
- PTU ir jāsauc pilsētas blefs un jānoraida pieņēmums, ka ir jāsamazina strādnieku šķiras darba vietas, lai novērstu budžeta robu.
- Viņiem vajadzētu pieprasīt tūlītēju rozā lapiņu atcelšanu.
- Viņiem ne tikai jābūt pret atlaišanu, viņiem ir jāiebilstvisi atlaišanas un visi skolas slēgšana.
- Viņiem vajadzētu aicināt samazināt augstākā līmeņa administratoru algas (ko daži jau ir izdarījuši).
- PTU ir jāatzīst situācijas apjoms un viļņošanās efekts, ko tā varētu radīt pārējai valsts daļai (kā zina Viskonsinas strādnieki), un jāsāk veidot kustība pret visiem taupības pasākumiem Providensa un Rodailendā.
- Viņiem vajadzētu aicināt gubernatoru Chafee atcelt Carcieri laikmeta nodokļu atvieglojumus bagātajiem. Valstij jāpalielina nodokļi turīgākajiem 1%. Jaunie valsts ieņēmumi tad būtu jāizmanto krīzē nonākušo pilsētu budžeta atbalstam.
- PTU un visiem pret taupības pasākumiem vērstiem spēkiem ir jāaicina mērs Taverass pieprasīt lielākus maksājumus no bezpeļņas iestādēm, piemēram, Brauna Universitātes. Viņi aizņem dažus no visaugstāk novērtētajiem īpašumiem Providensa un nemaksā savu taisnīgo daļu.
- PTU nevajadzētu rēķināties ar streika draudu nolikšanu uz galda: "Ja viens skolotājs tiek atlaists, mēs visi pārtraucam strādāt"
- Pamatojoties uz pēdējo punktu, Providensas un Rodailendas iedzīvotājiem ir jāsāk pieprasīt federālajai štatu glābšanai. Tikai tik daudz valstis var izdarīt, nesaņemot stimulēšanas naudu no federālās valdības.
Šie ir tikai daži ieteikumi, taču, ja skolotāji gatavojas atvairīt šo uzbrukumu, viņiem ir jāieņem stingrāka nostāja nekā pašlaik. Viņiem arī jāsāk risināt plašāka politiskā situācija, pretējā gadījumā viņi vienmēr reaģēs uz uzbrukumiem, nevis aktīvi meklēs risinājumus. Arī skolotāju arodbiedrības ierindas darbiniekiem ir jābūt šo prasību virzītājspēkam. Viņi ir visvairāk skartie. Viņi nevar paļauties uz tiem, kas nepilda viņu solījumu.
. . .
Būtība ir tāda, ka Providensas Valsts skolas skolotāju masveida atlaišana liecina par uzbrukumu eskalāciju strādnieku šķirai visā ASV. Viņi īpaši tiecas pēc visvairāk organizētā strādnieku sektora – valsts sektora arodbiedrībām. Un runājot par līnijām, smiltīs ir jāievelk līnija. Ir pienācis laiks strādājošajiem beidzot saskarties ar faktu, ka pie varas esošajiem un tiem, kas ieņem augstākos ekonomiskās hierarhijas slāņus, nav tādas pašas intereses kā viņiem. Es zinu, ka zināmā mērā katrs strādnieks to zina. Bet ir pienācis laiks izvirzīt šo faktu priekšplānā. Strādniekiem jābeidz piekāpties, kamēr bagātie turpina saņemt izdales materiālus un gūt peļņu no mūsu smagā darba.
Un varbūt, tikai varbūt, mēs varam saprast, ka, ja mēs patiesi vēlamies atrisināt ekonomisko krīzi, ar kuru saskaras Providensa, pret Rodailendu, pretī ASV un visai pasaulei, mums ir jāpārdomā savas ekonomiskās sistēmas pamatstruktūras un vērtības. . Kāpēc būtu jāpieņem ekonomiskā diktatūra katru reizi, kad ieejam savā darba vietā? (Tā tas ir burtiski. Vai jūs saņemat balsojumu par visu, kas notiek darbā?) Kāpēc mums vajadzētu riskēt ar savu bērnu nākotni, ļaujot mūsu kopienu ekonomisko drošību apdraudēt bagāto cilvēku izraisītās ekonomiskās krīzes? mēs saskaramies ar vides katastrofu, jo korporācijām ir izdevīgi piesārņot? Mēs varam labāk.
Ir pienācis laiks iedomāties ekonomiku, kurā darbinieki kontrolē darbu, ko viņi faktiski dara. Ekonomika, kurā cilvēki patiesi saņem taisnīgus ienākumus un cienīgu darbu, aizstājot milzīgo nevienlīdzību un degradāciju. Ekonomika, kurā lēmumi par to, ko ražot un patērēt, tiek pieņemti, izmantojot demokrātisku un līdzdalības plānošanas procesu, nevis nežēlīgā un amorfā tirgus ziņā. Ekonomika, kurā sievietes, dīvainas personas un transpersonas, ādas krāsas cilvēki, imigranti, invalīdi un visas citas grupas, kas cieš no apspiešanas mūsu pašreizējā sistēmā, tiek uzskatītas par līdzvērtīgām. Ekonomika, kas lolo zemi, nevis to iznīcina. Mums vajag patiesi demokrātisku un līdzdalības ekonomika. Tātad, cīnīsimies un uzvarēsim pašreizējās cīņas. Bet arī celsim augstus skatus un cīnīsimies par labāku un saprātīgāku nākotni.
Džons Kronans jaunākais ir Providensas (RI) dzimtais, tagad viņš dzīvo Ņujorkā. Viņš ir ilggadējs restorānu darbinieks un Ņujorkas Restorānu iespēju centra (ROC-NY) brīvprātīgais organizators. Viņš ir arī Brīvās sabiedrības organizācijas (OFS) dibinātājs. Jāni var sasniegt plkst [e-pasts aizsargāts]
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot