Mūsu ziņā bija stāties pretī pasaules Trampiem un viņu policijai. Un mēs tieši to darām.
Džordžs Orvels dzimis 1903. gadā. 1922. gadā 19 gadu vecumā viņš pievienojās Indijas impērijas policijai, un briti viņu nosūtīja uz Birmu (tagadējā Mjanma). Viņš raksta. “Teorētiski — un, protams, slepeni — es biju par birmiešiem un viss pret viņu apspiedējiem britiem. Kas attiecas uz darbu, ko es darīju, es to ienīdu daudz rūgtāk, nekā es varētu skaidri pateikt… tas viss mani nomāca ar neciešamu vainas apziņu. Bet es neko nevarēju uztvert perspektīvā. Es biju jauns un slikti izglītots…” [“The Collected Essays, Journalism and Letters of George Orwell”, Vol. 1. lpp. 236].
Domāju, ka mazākumam pasaules policistu rūgti ienīst savu darbu un viņus nomāc vainas sajūta.
Kā ar vairākumu? Atbildi sniedza Rūdolfs Diels, iespējams, šajā jautājumā zinošākais cilvēks pasaulē; Hitlera gestapo radītājs. Lūk, viņa liecība: “Fizisku sodu piemērošana nav katra cilvēka darbs. Un, protams, mēs [gestapo] bijām pārāk priecīgi savervēt cilvēkus, kuri bija gatavi neizrādīt kautrību, veicot šo uzdevumu. Diemžēl mēs neko nezinājām par Freida biznesa pusi, un pēc vairākiem nevajadzīgas pēršanas un bezjēdzīgas nežēlības gadījumiem es saskāros ar faktu, ka mana organizācija bija piesaistījusi visus sadistus Vācijā un Austrijā… ir piesaistījuši neapzinātus sadistus, iemen, kuri paši neuzskatīja, ka viņiem ir sadistiskas tieksmes, līdz viņi piedalījās pēršanā. Un visbeidzot tas faktiski radīja sadistus. [Ēriks Lārsons, “Zvēru dārzā”, Random House, 2011, 370. lpp.].
Pirms dažiem gadiem Atēnās, Grieķijā, sievietes, kas strādāja sabiedrisko ēku tīrīšanā, streikoja, pieprasot savas tiesības. Viņas apsēdās pie ietves valdības ēkas priekšā netālu no Sintagmas laukuma, kas ir zināms miljoniem cilvēku. Amerikāņu tūristi. Kādā brīdī es devos uz sēdi un īsi sarunājos ar sievietēm. Dažas dienas vēlāk ziņās, īpaši televīzijā, tika darīts zināms, ka policisti uzbrukuši sievietēm. Es pamanīju, ka policisti ir izdomājuši jaunu veidu, kā sievietēm nodarīt sāpes. Viņi nostājās sev priekšā, turot savu plastmasas vairogu paceltu līdz sieviešu sejai, un pēkšņi zem vairoga apakšējās daļas no visa spēka spārdīja sievietēm pa kājām. Nākamajā dienā es apmeklēju sievietes uz ietves. Viena no sievietēm atradās ratiņkrēslā, un viņas kājas bija sliktā stāvoklī. Sagadījās, ka pēc neilga brīža sievietes uzrunāja Terenss Kviks (!), grieķu žurnālists vērsās pie politiķa un līdz tam laikam arī Grieķijas parlamenta deputātam. Es iepazīstināju ar sevi un paskaidroju viņam jauno veidu, kā uzbrukt sievietēm, sperot viņu kājas. Šķiet, ka viņš saprata, kas notiek. Pēc tam spārdīšana apstājās.
Kā grieķis, viņa deviņdesmito gadu sākumā, es varēju nojaust romāna avotu un ļoti “efektīvo” veidu, kā atspējot bīstamās sievietes pretinieces. Avots: paugurainis, kurš bija pievienojies policijai.
Tagad, vērojot Džordža nogalināšanas ainu un vēl vienu gadījumu, kad līdzīgā veidā tika izmantots ceļgala nosmakšana melnādainam vīrietim, nojautu, ka tā ir prakse, ko māca amerikāņu policistu treneri, iespējams, pēc ārsta ieteikuma. vai ārstiem.
Tas, ka tas varētu notikt zinātniski attīstītā valstī, piemēram, ASV, nav tālu. Atkal šī ārstu daļa ir ārkārtējs mazākums, lielākā daļa ārstu ir normāli cilvēki. Protams, ir tikpat attīstīta valsts kā ASV. Vācieši. Ņemiet vērā profesoru Klausu Šilingu no Vācijas, kuru finansiāli atbalstīja Rokfellera fonds. Viņam tika izpildīts nāvessods Dahavas spīdzinātāju tiesā. Viņš bija septiņdesmit četrus gadus vecs. [Dachau, Oficiālā vēsture 1933-1945, Paul Berben]
Bija arī Dahavas medicīnas "zvaigzne" Zigmunds Rašers, kurš nosmacēja ieslodzītos līdz nāvei. Briesmonis. Šeit ir ārkārtīgi interesanta un reta Rašera mīļotās sievas Nini vēstule Hitleram:
Augsti cienījamais, dārgais, Reihsfīrere [Hitler]
Jūs atkal mums sagādājāt lielu prieku! Tik daudz labu lietu!
Bērnu putra tagad vēl kādu laiku bagātināsies.
….. Manam vīram ļoti patīk šokolāde, un viņš to arī paņēma
koncentrācijas nometne. [no Dahavas].
Domājām, ka ļausi sev mazliet miera un
kluss pēc tik daudzām saspringtām nedēļām, bet tev bija jādodas prom
šodien atkal.
……………… ..
Mans vīrs ir ļoti gandarīts par jūsu izrādīto interesi
savus eksperimentus, kurus būtu parādījis arī Dr. Rombergs
daudz atturības un līdzjūtības pašam…….
Ar vissirsnīgākajiem novēlējumiem par jūsu labklājību es palieku
Vienmēr pateicīgs jums
Nīnija Rašere
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot