Par tūlītēju izlaišanu: Jūnijs 17, 2009
Sazinieties ar: Alans Bārbers, (202) 293-5380 x 115
Noderīga reforma ir arī priekšlikums nodrošināt regulatīvajām iestādēm noregulējuma pilnvaras nebanku finanšu iestādēm. Šādas pilnvaras būtu ievērojami atvieglojušas regulatoru centienus tikt galā ar Bear Stearns, Lehman Brothers un AIG sabrukumu.
Šim plānam vajadzētu arī iet tālu, lai likvidētu tādu regulējuma arbitrāžu, kas ļāva uzņēmumiem meklēt vājākos regulatorus. Būtu vēlams iekļaut arī kaut kādu valsts mēroga apdrošinātāju regulējuma konsolidāciju, taču tas būtu saskāries ar milzīgu politisko pretestību.
Prasība, ka riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem jāreģistrējas SEC, ir arī solis uz priekšu pārredzamības jomā, lai gan nav skaidrs, cik liela daļa šīs informācijas tiks publiskota, ja tāda vispār būs pieejama. Prasība, lai atvasinātie instrumenti tiktu tirgoti, izmantojot klīringa iestādes, arī novērsīs dažus no ļaunākajiem pārkāpumiem šajā jomā. Tomēr būtu bijis vēlams pieprasīt, lai tie tiktu tirgoti biržā un stingri atturētu no nestandartizētiem atvasinātajiem instrumentiem. Tas vēl vairāk palielinātu pārredzamību un samazinātu darījumu izmaksas.
Vadītāju atalgojuma maiņas principi arī ir noderīgi, taču atliek noskaidrot, cik efektīvi tos var īstenot, lai mainītu iesakņojušos praksi.
Ir dažas jomas, kurās priekšlikumā nav veikti daži acīmredzami pasākumi, iespējams, jo īpaši tas, ka netiek tieši risināts interešu konflikts, kas pastāv, kad uzņēmums nolīgst reitingu aģentūru un maksā tai, lai tā novērtētu tās problēmas. Šo konfliktu varēja novērst, vienkārši liekot neatkarīgai pusei (piemēram, biržai) izvēlēties reitingu aģentūru. Ja uzņēmumam tiktu atņemts lēmums par pieņemšanu darbā, reitingu aģentūrai nebūtu motivācijas nesniegt godīgu vērtējumu par jautājumiem, ko tā vērtē.
Tomēr lielākā problēma ar Obamas administrācijas regulējuma priekšlikumiem ir tā, ka tie atbalsta uzskatu, ka mums bija ekonomikas sabrukums galvenokārt tāpēc, ka mums bija neatbilstoša regulatīvā struktūra, nevis neveiksmīgi regulatori. Šīs krīzes pamatstāsts nebija tāds, ka regulējošajām iestādēm trūka spējas savaldīt šo katastrofu, pirms nav par vēlu. Drīzāk regulatori — vissvarīgākais Fed — izvēlējās neizmantot savu varu, lai ierobežotu mājokļu burbuli.
Finanšu jautājumu apspriešana lielā mērā ir palīdzējusi slēpt mājokļu burbuļa centrālo nozīmi krīzē. Ja nebūtu bijuši kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumi, nodrošinātas parādsaistības vai paaugstināta riska hipotēkas un Alt-A hipotēkas, bet mājokļu burbulis joprojām būtu pieaudzis līdz USD 8 triljoniem, mēs atrastos gandrīz tādā pašā ekonomiskajā situācijā, kādā esam šodien.
Dzīvojamā celtniecība būtu sabrukusi milzīgā mājokļu tirgus pārpilnības dēļ, un patēriņš būtu samazinājies mājsaimniecību bagātības zaudēšanas rezultātā 8 triljonu dolāru apmērā. Finansiālās problēmas, ko radīja neveiksmīgs regulējums, sarežģī situāciju, bet pamatā ir ļoti vienkāršs burbulis, kas izraisa pieprasījuma kritumu.
Politiķi un regulatori ir tieši ieinteresēti attēlot krīzi kā neatbilstoša regulatīvā aparāta, nevis neveiksmīgu regulatoru rezultātu, jo neveiksmīgus regulatorus vajadzētu atlaist. Tomēr, nesaucot pie atbildības neveiksmīgus regulatorus, šis reformas priekšlikums rada pamatu nākamajai krīzei.
Pat ideāla regulējuma struktūra nedarbosies, ja regulatori nepildīs savu darbu. Viņiem nebūs stimula darīt savu darbu, ja neveiksmei nebūs nekādu seku
Šajā gadījumā mēs esam redzējuši postošāko iespējamo regulējuma kļūmi. Tas ir kā piedzēries skolas autobusa vadītājs, kurš visus savus pasažierus nogalina, iebraucot pretimbraucošajā satiksmē, un neviens netiek saukts pie atbildības. Tāpēc vēstījums nākamajiem regulatoriem ir vienkārši iet līdzi esošajām pilnvarām (ti, finanšu nozarei), un jūs nekad necietīsit nekādas negatīvas sekas.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot