Kubas revolūcijas līderis Fidels Kastro ir raksturojis nelaiķa Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu kā labāko draugu, kāds Kubas tautai bijis viņu vēsturē. Latīņu prese ievieto pilnu Fidela Kastro vēstuli.
Mēs esam zaudējuši savu labāko draugu
5. marta pēcpusdienā nomira kubiešu labākais draugs, kāds bijis visā tās vēsturē. Saruns, izmantojot satelītu, paziņoja rūgtās ziņas. Izmantotās frāzes nozīme bija nepārprotama.
Lai gan bijām informēti par viņa kritisko veselības stāvokli, ziņas mūs skāra smagi. Es atcerējos laikus, kad viņš ar mani jokoja, sakot, ka tad, kad mēs abi būsim pabeiguši savu revolucionāro uzdevumu, viņš uzaicinās mani pastaigāties gar Arauca upi Venecuēlas teritorijā, kas viņam lika atcerēties iespēju atpūsties, kāda viņam nekad nav bijusi.
Mums bija tas gods, ka esam dalījušies ar Bolivāra līderi tādās pašās idejās par sociālo taisnīgumu un atbalstu izmantotajiem. Nabagie ir nabagi jebkurā pasaules daļā.
"Lai Venecuēla dod man veidu, kā viņai kalpot: viņā manī ir dēls," pasludināja nacionālais varonis Hosē Marti, mūsu neatkarības līderis, ceļotājs, kurš, neattīroties no ceļojuma putekļiem, lūdza vietu Bolivara statuja. Marti pazina zvēru, jo viņš dzīvoja tā iekšienē. Vai ir iespējams ignorēt dziļos vārdus, ko viņš izteica nepārliecinošā vēstulē savam draugam Manuelam Merkado dienu pirms viņa nāves kaujā?
"...es katru dienu draudu atdot dzīvību par savu valsti un pienākumu — jo es saprotu šo pienākumu un vēlos to izpildīt — pienākumu neļaut ASV izplesties cauri Antiļu salām, Kubai iegūstot neatkarību, un no krišanas ar šo papildu spēku mūsu zemēs Amerikā. Viss, ko līdz šim esmu darījis un darīšu, ir šim nolūkam. Man ir nācies strādāt klusi un nedaudz netieši, jo ir dažas lietas, kas lai tos sasniegtu, jāpaliek slēptam..."
Tajā laikā bija pagājuši 66 gadi, kopš atbrīvotājs Simons Bolivars rakstīja: "... Šķiet, ka Amerikas Savienotajām Valstīm liktenis ir lēmis brīvības vārdā nomocīt Ameriku ar ciešanām."
23. gada 1959. janvārī, 22 dienas pēc revolucionārā triumfa Kubā, es apmeklēju Venecuēlu, lai pateiktos tās tautai un valdībai, kas pārņēma varu pēc Peresa Himenesa diktatūras, par 150 šauteņu nosūtīšanu 1958. gada beigās. To es teicu. laiks:
"...Venecuēla ir atbrīvotāja dzimtene, kur radās ideja par Amerikas tautu savienību. Tāpēc Venecuēlai ir jābūt valstij, kas vada Amerikas tautu savienību; kā kubieši mēs atbalstām savus brāļus un māsas. Venecuēlā.
"Es esmu runājis par šīm idejām nevis tāpēc, ka mani aizkustinātu jebkāda veida personīgās ambīcijas vai pat godības ambīcijas, jo galu galā godības ambīcijas paliek iedomība, un, kā teica Marti: "Visi pasaules godība iekļaujas kukurūzas kauliņā.
"Un tāpēc, ierodoties šeit, lai šādā veidā runātu ar Venecuēlas iedzīvotājiem, es daru to, godprātīgi un dziļi domājot, ka, ja mēs vēlamies glābt Ameriku, ja mēs vēlamies glābt katras mūsu sabiedrības brīvību, galu galā esam daļa no vienas lielas sabiedrības, kas ir Latīņamerikas sabiedrība; ja mēs vēlamies glābt Kubas revolūciju, Venecuēlas revolūciju un visu mūsu kontinenta valstu revolūciju, mēs ir jātuvojas viens otram un mums ir stingri jāatbalsta vienam otru, jo vieni un sadalīti mēs cietīsim neveiksmi."
To es teicu tajā dienā, un šodien, 54 gadus vēlāk, es to atbalstu!
Man šajā sarakstā jāiekļauj tikai citas pasaules valstis, kuras vairāk nekā pusgadsimtu ir bijušas ekspluatācijas un laupīšanas upuri. Tāda bija Hugo Čavesa cīņa.
Pat viņam pašam nebija aizdomas, cik lielisks viņš ir.
¡Līdz uzvarai uz visiem laikiem (Hasta la victoria siempre), neaizmirstams draugs!
Fidels Kastro Rūzs
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot