17. oktobrī prezidents Bušs parakstīja likumprojektu, kas legalizēja spīdzināšanu un nolaupīšanu un faktiski atcēla Likumu par tiesībām un habeas corpus. CIP tagad var legāli nolaupīt cilvēkus un ?atveidot? viņus uz slepenajiem cietumiem valstīs, kur viņi, visticamāk, tiks spīdzināti. Pierādījumi, kas iegūti spīdzināšanas laikā, tagad ir pieļaujami "militārajās komisijās"; cilvēkiem var piespriest nāvessodu, pamatojoties uz liecinieku liecībām. Tagad jūs esat vainīgs, kamēr jūsu vaina nav apstiprināta. Un jūs esat ?terorists? ja jūs veicat to, ko Džordžs Orvels grāmatā Deviņpadsmit astoņdesmit četri nosauca par "domu noziegumiem". Bušs ir atdzīvinājis Tjūdoru un Stjuartu monarhu prerogatīvas: neierobežotas nelikumības spēku. ?Amerika var lepoties,? teica senators Lindsijs Greiems, viens no likumprojekta virzītājiem, kurš stāvēja kopā ar citiem kongresmeņiem, aplaudējot, kad Bušs parakstīja Amerikas konstitūciju un Amerikas demokrātijas būtību.
Tā vēsturiskā nozīme tik tikko tika atzīta Lielbritānijā, kas ir šo pamesto seno tiesību avots, bez šaubām, tāpēc, ka tie paši barbari? likums šeit pieņemas spēkā. Lielais Irākas noziegums ir morālais cunami, kas licis Jaunā leiboristu vasaļiem klīst un kliegt bezcerīgos patiesības apvērsumus, gaidot Vašingtonas glābšanu. ?Dziļāk idejiskā līmenī,? rakstīja amerikāņu vēsturnieks Alfrēds Makojs: [kas notiek] ir cīņa par varu pret taisnīgumu. . .
Raugoties vēsturiski, tā ir cīņa par pamatprincipiem, kas sniedzas gandrīz 400 gadus senā pagātnē. Pirms neilga laika es intervēju Diānu Ortizu, amerikāņu mūķeni, kuru spīdzināja Gvatemalas nāves komanda, kuras vadītāju viņa identificēja kā amerikānieti. Tas bija Ronalda Reigana laiks, kurš Centrālamerikā bija tikpat slepkavīgs kā Bušs Tuvajos Austrumos. ?Jūs nevarat apgalvot, ka esat demokrātija, ja praktizējat vai pieļaujat spīdzināšanu,? viņa teica. ?Tas ir galvenais pārbaudījums.
Amerikas Savienotās Valstis solīja demokrātiju, kad 1964. gadā Pilsoņu tiesību akts kļuva par likumu un nākamajā gadā ar balsošanas tiesību likumu beidzot tika izbeigta verdzība. Nākamajā desmitgadē pilsoņu tiesību kustība pievienojās lielajai tautas kustībai, lai izbeigtu slaktiņu Vjetnamā, un Kongress pieņēma tiesību aktus, lai ierobežotu CIP slepeno paralēlo varu. Tas bija īslaicīgs pārtraukums.
Reigana vadībā amerikāņu demokrātijas mitoloģija un ?lepnums? Perversi tika atjaunots, kad viņa korumpētā izpildvara aizsāka nelikumīgu karu nabadzīgajā Centrālamerikā, izraisot simtiem tūkstošu nāves gadījumu, ko Apvienoto Nāciju Organizācija nosauca par genocīdu. Amerikas Savienotās Valstis kļuva par vienīgo valsti, kuru Starptautiskā tiesa jebkad ir nosodījusi par terorismu (pret Nikaragvu). ?Atmetīsim muļķības,? nesen man teica kāds bijušais vecākais CIP virsnieks. ?Svarīgas ir mūsu nacionālās drošības intereses, labi??
?Valsts drošība? ir eifēmisms aizliegtajam vārdam imperiālismam, kura despotiskā vara ir palielinājusies Džordža Buša laikā. Slepenā prezidenta ?dekrētu parakstīšana? kas var apgāzt reto pretējās puses kongresu, kas ir citādi guļus, tagad ir normāla prakse, kā arī slepeno cietumu gulags, ko Bušs atzinīgi raksturoja kā "CIP programmu".
Amerikas Savienotās Valstis šodien ir tā totalitārisma paplašinājums, ko tās jau sen ir centušās uzspiest ārvalstīs. Šī nebaudāmā patiesība, protams, nav izrunāta; neskatoties uz viņa pašreizējām ?grūtībām? pār Irāku korporatīvā propaganda joprojām ir Buša pusē. Vai meklējat ?izejas stratēģiju? var padarīt ?apkaunojošu? virsraksti, bet apzināta, sistemātiska Irākas resursu miljardu dolāru izlaupīšana ir klusi panākta, un tiek lēsts, ka pazuduši 20 miljardi USD. Tāds pats klusums attiecas uz šķiru un rasu karu mājās, kad Buša banda izsit kāpnes, kas reiz veda uz amerikāņu vidusšķiru. Pagājušā gada janvārī 25,000 325 cilvēku pieteicās XNUMX darbavietām Wal-Mart Čikāgā.
Konstitucionālās tiesības ir milzīgi amerikāņu mīti. Amerikāņu prese bieži tiek uzskatīta par konstitucionāli brīvāko runu pasaulē; un teorētiski tā arī notiek. Tomēr katrā iekšējo represiju periodā prese un raidījumu žurnālistika ir spēlējusi piekāpīgu, ?Pravda? lomu, atbalstot impērijas karus, izdabājot ?sarkanā ēsmas? Džo Makartijs, veicinot viltus debates par viltus draudiem (Kuba, Nikaragva, kodolieroču sacensība) un "antikomunisma" superkultu. Buša meli par Irāku un Afganistānu tika tikai pastiprināti un popularizēti. Seimūrs Heršs un nedaudzi citi izceļas kā cienījami izņēmumi.
1991. gadā, beidzoties vienpusējai slepkavībai, kas pazīstama kā Persijas līča karš, slavenais amerikāņu televīzijas vadītājs Dens Raters savai nacionālajai auditorijai teica: "Ir viena lieta, par kuru mēs visi varam vienoties. Tas ir 148 amerikāņu varonība, kuri atdeva savas dzīvības, lai brīvība varētu dzīvot. Faktiski ceturto daļu no viņiem bija nogalinājuši citi amerikāņi. Lielākā daļa britu upuru gāja bojā tajā pašā "draudzīgajā ugunsgrēkā". Turklāt oficiālie citāti, kuros aprakstīts, kā amerikāņi varonīgi gāja bojā savstarpējā cīņā, bija viltoti. Simtiem tūkstošu irākiešu, kas gāja bojā šī "kara" laikā un pēc tā. paliek nepieminams? tāpat kā simtiem tūkstošu, kas nomira desmit gadus ilgušā embargo rezultātā; piemēram, 655,000 2003 irākiešu ?lieko nāves gadījumu? kopš iebrukuma XNUMX.
Karš pret demokrātiju ir veiksmīgi eksportēts. Lielbritānijā un citās rietumu valstīs, piemēram, Austrālijā, žurnālistika un stipendijas ir sistemātiski piesavinātas kā jaunās kārtības vadības šķira, un demokrātiskās idejas ir iztukšotas un papildinātas līdz nepazīšanai. Atšķirībā no 1930. gadsimta XNUMX. gadiem šeit valda rakstnieku klusums, Harolds Pinters Lielbritānijā paceļ gandrīz vientuļo balsi. Ekstrēmas kapitālisma formas, kas pazīstamas kā neoliberālisms, veicinātāji, kas ir superkults, kas ir atbildīgs par lielāko nevienlīdzību vēsturē, tiek raksturoti kā "reformatori?" un ?revolucionāri?.
Cēlie vārdi ?brīvība? un? brīvība? tagad atsaucieties uz šī ekstrēmisma dievišķajām tiesībām "uzvarēt" — dominēšanas un kontroles žargonu. Šī leksika, kas piesārņo ziņas un paziņojumus par valsti un tās birokrātiju, ir no tās pašas leksikas kā arbeit macht frei? ?darbs dara brīvu? ? vārdi pāri Aušvicas vārtiem.
Britiem Blēra vadībā šīs viltus demokrātijas ietekme ir bijusi katastrofāla. Pat ja leiboristu un toriju konverģence bija vēsturiski neizbēgama, tieši Tonijs Blērs, ekstrēmākā britu politiskā figūra dzīvajā atmiņā, atgrieza Lielbritānijai pilnas slodzes vardarbīgu, impērisku lomu, pārvēršot izdomātu priekšstatu. civilizāciju sadursme?
Blērs ir iznīcinājis parlamenta varu un politizējis tās civildienesta un drošības un izlūkdienestu daļas, kuras uzskatīja sevi par objektīvām. Viņš ir Lielbritānijas prezidents, kuram trūkst tikai pavadošo celmu "Sveiciens priekšniekam?". Pēdējo reizi viņu uzstādīja nedaudz vairāk nekā piektā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju, un viņš ir visnedemokrātiskāk ievēlētais vadītājs Lielbritānijas vēsturē. Aptauja pēc aptaujas liecina, ka viņš ir arī visvairāk nomelnotākais.
Prezidenta Blēra laikā parlaments ir kļuvis kā Kongress Buša vadībā: neefektīvs, alkstošs sarunu veikals, kas par Irāku ir debatējis tikai divas reizes divarpus gadu laikā. Ar vienu svarīgu izņēmumu, regresīvs pasākums pēc cita ir ieviests: no 2003. gada Krimināltiesību likuma līdz 2005. gada Terorisma novēršanas likumam ar obligātajiem sodiem un mājas arestiem (?kontroles rīkojumiem?). Likumprojekts par parlamenta atcelšanu, kā varētu būt zināms nekaitīgi izskanējušais 2006. gada likumdošanas un regulējuma reformas likumprojekts, atcēla parlamentāro kontroli pār valdības likumdošanu, piešķirot ministriem patvaļīgas pilnvaras un Dauningstrītam absolūtu dekrēta varu. Publisku debašu nebija. Cik ironiski, ka likumprojekts iestrēga Lordu palātā, kas kopā ar tiesu iestādēm tagad ir lojāla opozīcija.
2003. gadā Blērs izmantoja slepeno karalisko prerogatīvu ? Pasūtījumi padomē? dot rīkojumu neprovocētam, nelikumīgam uzbrukumam neaizsargātai valstij Irākai. Nākamajā gadā viņš izmantoja tos pašus arhaiskos spēkus, lai neļautu Čagosas salu iedzīvotājiem atgriezties dzimtenē, no kuras viņi tika slepus padzīti, lai amerikāņi tur varētu uzbūvēt milzīgu militāro bāzi. Pagājušā gada maijā augstākā tiesa izturēšanos pret šiem Lielbritānijas pilsoņiem raksturoja kā "pretīgu, nelikumīgu un neracionālu".
16. gada 2005. oktobrī Bušs apgalvoja, ka Al-Qaeda cenšas "izveidot radikālu islāma impēriju, kas aptver no Spānijas līdz Indonēzijai?". Šis dziļi ciniskais, aprēķinātais pārspīlējums? atgādina Vašingtonas brīdinājumu par ?sēņu mākoņiem? pēc 11. gada 2001. septembra? to atkārtoja Blērs tikko no Rūperta Mērdoka apskāvieniem, kas varētu būt viņa nākotnes bagātināšanās avots.
Šis ir liberālo kara izraisītāju vēstījums, kuri ir centušies būt labāki par tevi un glābt savu iztērēto reputāciju, izmantojot lielus, mānīgus vārdus, piemēram, "islāma fašisms". Viņi apspiež patiesību, ka Al-Qaeda ir niecīga salīdzinājumā ar valsts terorismu, kas nogalina un sakropļo rūpnieciski un kura izmaksas kropļo visu mūsu dzīvi.
Lielbritānijas valsts terorisms Irākā izmaksājis vairāk nekā 7 miljardus mārciņu. Tiek ziņots, ka Trident patiesās izmaksas ir 76 miljardi mārciņu. Labākās britu dzīves telpām, kas izdzīvojušas Mārgaretu Tečeri, šajā grāmatvedībā nav vietas. Nacionālajam veselības dienestam un kādreiz labākajam pasta pakalpojumam pasaulē tiek liegtas subsīdijas, ko nesabojājis “brīvais tirgus”. Neatkarīgi no tā, vai tas ir bez maksas iekraušanas Blērs vai 72 Eurofighters pārdošana viduslaiku režīmam Saūda Arābijā kopā ar "komisijas" vai valdības atteikšanās aizliegt ļoti ienesīgas kasešu bumbas, kuru upuri galvenokārt ir bērni, asinis un nauda ir Blērisma un tā mutējošā liberālisma būtība.
Savā 1996. gada jaunajā leiboristu rokasgrāmatā The Blair Revolution: vai jaunie leiboristi var sniegt rezultātus? Pīters Mandelsons un Rodžers Lidls uzsvēra Lielbritānijas stiprās puses? Blēra režīma laikā. Tās bija daudznacionālās korporācijas un ?aerospace? (ieroču rūpniecība) un "Londonas Sitijas izcilība". Asinis un nauda. Protams, kā jebkurā koloniālajā laikmetā, izlietās asinis ir neredzamas; viens?s tālie upuri ir untermenschen ? tas ir, tie ir mazāki par cilvēkiem un tiem nav nekādas klātbūtnes mūsu dzīvē. 11. jūnijā BBC ziņu lasītāja Fiona Brūsa paziņoja, ka ieslodzītie Gvantanamo līcī izdara pašnāvību. Viņa jautāja: "Cik kaitīgi tas ir Buša administrācijai?"
Nesenajā Leiboristu partijas konferencē, kas bija satraucošs prezidenta ievēlēšanas gadījums, Blērs rakstīja cits vadošais televīzijas žurnālists Džons Snovs, demonstrējot "oratorisko meistarību un draudzības izsmalcinātību". Patiešām, viņš bija sava laika līderis laikā, kad Lielbritānijai bija vajadzīga tieši šāda vadība.
Tiem, kuri ir nolobījuši Blēra un Buša bandu fasādes, nevajadzētu būt izmisušiem. Iedvesmojošā demonstrācija 15. gada 2003. februārī, iespējams, neapturēja iebrukumu, taču tas pats universālais sabiedriskās morāles spēks, manuprāt, ir apturējis uzbrukumus Irānai un Ziemeļkorejai, iespējams, ar ?taktisko? atomieroči. Šis morālais spēks neapšaubāmi atkal rosās visā pasaulē, tostarp ASV, un no tā baidās tie, kas varētu izdomāt "bezgalīgu karu".
Tomēr, ja es neko citu neesmu iemācījies, būdams liecinieks neskaitāmiem asiņainiem izdomājumiem, nekad nevajadzētu par zemu novērtēt niknās, plēsīgās impērijas izturību un tās "humānās iejaukšanās" negodīgumu. Miljoniem no mums, kas ir vairākums, ir vēlreiz jāpaceļ balsis, steidzamāk nekā jebkad agrāk.