Paralēlo pasauļu stāvoklis nosaka gandrīz visu, ko mēs darām un kā mēs to darām, visu, ko mēs zinām un kā mēs to zinām. Vārds, kas to reiz raksturoja — klase, ir nepieminams, tāpat kā kādreiz imperiālisms. Pateicoties Džordžam Bušam, pēdējais ir atgriezies leksikā Lielbritānijā, ja ne BBC.
Klase ir atšķirīga. Tas iet pārāk dziļi; tas ļauj saistīt tagadni ar pagātni un izprast mūsdienu ekonomikas sistēmas ļaundabīgos veidojumus, kuru pamatā ir nevienlīdzība un bailes. Tāpēc par to reti tiek runāts publiski, lai Goldman Sachs izpilddirektoram, kurš maksā vairāku miljonu atalgojumu vai prēmijas, vai kā viņi to sauc par legalizētām laupīšanām, nejautātu, kāda ir sajūta staigāt garām biroja apkopējām, kas cīnās par minimālo algu.
Tāpat kā elitārā vara cenšas sakārtot citas valstis atbilstoši savu privilēģiju prasībām, tā šķira paliek mūsu pašu sabiedrības mutāciju un bēdu pamatā. Pēdējās nedēļās 11 gadus veca Liverpūles zēna nogalināšana un citas traģēdijas, kurās iesaistīti bērni, tika plaši izplatīta tabloīdā. Intervējot Pārstāvju palātas iekšlietu atlases komitejas priekšsēdētāju Kītu Vazu, kāds žurnālists prātoja, vai “mums” vajadzētu personīgi risināt mūsu neģēlīgos, laupīšanas, duršanas un šaušanas jauniešus. Uz to pamāja Vaza atbildēja, ka problēma ir “vērtībās”.
Galvenā “vērtība” ir nežēlīgā atstumtība, piemēram, miljonu jauniešu izsūtīšana uz plašām cilvēku poligoniem (atkritumu izgāztuvēm), ko sauc par mikrorajoniem, kur viņi ir apbruņoti ar apziņu, ka viņi ir atšķirīgi un skolas nav priekš viņiem. Stingra mācību programma, sistēma, kas veltīta bērnu pārbaudei bez jebkāda iemesla, nodrošina viņu atsvešināšanos. “No septiņu gadu vecuma,” saka Šērlija Franklina no Izglītības institūta, “20 procenti valsts bērnu tiek uzskatīti par neveiksmīgiem. . . Vardarbība ir naida izpausme pret sevi un citiem. Tā kā solījumu un atlīdzību pilnībā digitālā pasaule viņiem ir liegta, nemaz nerunājot par piederības sajūtu un cieņu, viņi loģiski pāriet uz ielām un noziedzību.
Un tomēr kopš 1995. gada faktiskā noziedzība Anglijā un Velsā ir samazinājusies par 42 procentiem un vardarbīga noziedzība par 41 procentiem. Vienalga. “Jaunatnes vardarbība” ir akreditēta histērija. Valdība, kuru desmit gadus vadīja cilvēks, kura nelikumīgā viltība palīdzēja vardarbīgi nomirt, iespējams, miljonam cilvēku Irākā, izgudroja saīsinājumu – Asbo – kampaņai pret britu jauniešiem, kuru izredzes, enerģiju un cerību aizstāja “vērtības”. izteica Kīts Vazs un par piemēru Goldman Sachs un pašreizējie impērijas piedzīvojumi Irākā un Afganistānā.
Ņemsim Afganistānu, kur ironija deg. Nepilnu septiņu gadu laikā angloamerikāņu neskaitāmo "talibu" (cilvēku) nogalināšanai ir izdevies iespaidīgi atdzīvināt gandrīz izmirušo magoņu tirdzniecību, tādējādi tā tagad nodrošina pieprasījumu pēc heroīna Lielbritānijas nabadzīgākajās ielās, kur nav izglītota narkotiku rehabilitācija. uzskatīta par valdības “vērtību”. Paralēlajās pasaulēs ir nepieciešami citi elites izslēgšanas veidi. Edinburgas televīzijas festivālā 24. augustā slavenais BBC vadītājs Džeremijs Paksmens uzstājās ar skaļu runu, "uzbrūkot" televīzijai par "cilvēku nodevību, kuriem mums vajadzētu kalpot". Runā atklājošais bija attieksme pret parastajiem skatītājiem, ko tā nodeva. Pēc Paksmena teiktā, "lai gan mediji un politiķi jūtas brīvi kritizēt viens otru, nevienam nav drosmes kritizēt sabiedrību, kas tiek uzskatīta par nekad nekļūdīgu". Patiesībā pret parastajiem cilvēkiem lielākajā daļā plašsaziņas līdzekļu izturas kā pret neredzamiem vai ar nicinājumu, vai arī viņi tiek patronizēti. Divi cienījami izņēmumi bija GMTV vadītāji, kurus Paksmens pieminēja un izsmēja par viņu cilvēcību, iestājoties par bijušo karavīru, kuram Nacionālais veselības dienests liedza pienācīgu ārstēšanu. Paksmans aicināja uz “sarežģītāku” un “godīgāku” pieeju, kas pieņemtu sabiedrības piekrišanu zemiem nodokļiem — nodokļiem, kas nav racionāli, ja runa ir par ļoti ienesīgu privāto finanšu iniciatīvu atbalstīšanu Veselības dienestā vai izšķērdējot karam, neatkarīgi no sabiedrības iebildumus.
Savā runā Paksmens ne reizi neatsaucās uz Irāku, kā arī nepastāstīja, kāpēc Blērs nekad netika nopietni izaicināts šajā asinspirtī raidījuma intervijā. Tas, ka BBC bija spēlējusi izšķirošu lomu Blēra un Buša melu pastiprināšanā un atbalsošanā, acīmredzot bija nepieminams. Gaidāmais uzbrukums Irānai, kuru atkal vada apraides filtrēta propaganda, ir no tās pašas paralēlās pasaules, un arī to nevar pieminēt.