Es biju tur pie šaustīšanas...
Es biju tur pie šaustīšanas
un atceries dzelzs laikmeta kroni
uzspieda uz pieri.
Tur...iesiets ādā
halātos... mitrs no mokām
viņi atgādināja uzvarēto mīļāko
kāda slampa un baiss... jaunava ir.
Es zinu... es jau esmu dzirdējis argumentu:
pasaule neko par viņu nezina
tāpēc viņš neko nezina... par Zemi
vai krusta karu neķītrība.
Šī iemesla dēļ es saprotu šo krustā sišanu:
viņš karo ar Luciferu
un seko...un vada katru kritušo eņģeli
no elles cietumiem… pret debesīm.
Galu galā neizliksimies, ka tēvs...ir nevainīgs pret ļaunumu
jo tas nav dzimis dārzā
ne tāds... naids.
Un pat dēmoniem ir savs plāns
mocekļu aizsardzībā
no jūsu nerētas ķermeņa.
Tāpēc nestāstiet man par zaimošanu
ne tad, kad sirdsšķīstie to zina...
sakropļošana un izmisums...
un dievība, ko tik ļoti nekustina lūgšana… tas ir biedējoši.
Tagad ļaujiet mana līķa pelniem jūs terorizēt…
par spīti viņam… par spīti viņai…
par spīti pamestā mesijas noziegumiem...
Esmu izvēlējies puses un zvēru…
Es palieku mūžīgi karā... ar tavu Dievu!
_______________
Aborts
Dienā, kad jūs atturējāt rabīnu no brisa svinēšanas
un priesteris no kristību veikšanas
eņģeļi pārstāja dejot.
Tagad es jums sniedzu šīs patiesības kā pierādījumu savai agonijai:
Dzemde nav tik brīnumaina
kā pazaudēts prāts...kas dzemdēja
zīdaiņu smiekliem.
Tabernakuls nav tik svēts
kā sirds...kas ieņemta
augļa ilgas.
Un deviņi pilnmēneši nav tik ilgi
kā katru dienu… es sapņoju par bērnu dzīvi
un uz visiem laikiem no mana apskāviena.
Manas sirdssāpes nedziedēs; tava nevainība neatgriezīsies.
Jo man ir šī rēta, ko tu atstāji kā atmiņu... par savu mīlestību.
_______________
Atceros bērnībā…
meži…
un pat…
tālāk prom
kur varavīksne…
apsolīja pieskarties zemei...
un kalna malā
un putni, kas tur dzīvoja.
Mēs toreiz lasījām mellenes
un slaucīja taku cauri zaļajiem džungļiem
apņemoties nekad neatklāt
noslēpumi…
tagad esam aizmirsuši.
_______________
Vieglāk ir runāt trešajā personā
lai pastāstītu, ko es par viņu zinu.
Viņš bija sarūgtināts... ar tevi
...ar tukšo gultu
...un ar sevi.
Tāpēc viņš aizgāja
tālrunis nost no āķa
lai jūs brīdinātu
...no viņa dusmām
…un viņa ievainotā iedomība
...un viņa fobija pret tālruņiem.
Un tas ir vissvarīgākais, ko es varu jums pateikt.
Viņš nav lepns
...viņš nevar atmest savu naidu
...pat nepareizu iemeslu dēļ.
Ja tu viņu labāk pazītu
tu saprastu
kāpēc
Pie 11: 00 pm
viņš gribēja piezvanīt...
lai tevi mocītu...
ar mīlestību…
no viņa nomocītās sirds.
Bet vīrietis nav muļķis.
Viņš bija pietiekami gudrs, lai zinātu
viņš negribēja zināt
...bija jau par vēlu.
_______________
Stīvenam… kurš nevēlas mani zināt
Jūs to īsti nezināt, bet vai es būtu uzspiedis šo lietu
Es būtu varējis viegli pārgulēt ar tavu sievu.
Nebija viegli to nedarīt
man
viņa vairāk smaržoja pēc zemes nekā pēc neapstrādātiem dārzeņiem
viņa bija labi apmācīta ebreju mācībā
viņa zināja visu par Rodina saimniecēm un
viņa mīlēja Mikelandželo.
Šis ir brīdinājums: nepalaidiet viņu no redzesloka.
Es varu jums pastāstīt no iepriekšējās pieredzes
dažas sievas
…ir viegli nepamanīt.
_______________
Es nekad tevi neesmu redzējis Tīnas min laukumā…
Es nekad tevi neesmu redzējis Tina min laukumā
vai Sanktpēterburga
vai citos cietumos
Vašingtonā
Es nekad neredzēju tevi ieelpojam
asaru gāze Parīzē
vai liesmās Saigonā
un simts tūkstošos
citas pilsētas un laiki
Es nekad tevi pieķēru... zagam
jo tu biji izsalcis
vai kails
vai nomedīti
vai vēlējās dalīties
pazaudēts prāts.
Tāpēc nestāstiet man par mīlestību vai brīvību
un kā karot
un jo īpaši nesaki man
kā aizsargāt bērnus.
Pusceļā starp Pentagonu un klīniku
sākās mana pašnāvības piezīme
daudz agrāk
ceļā uz Dahau
vai tā bija Sirakūza
vai Front St.
tas man atgādina... man nav ģimenes.
Es esmu šeit, lai jūs brīdinātu
pēdējais no hipijiem
...joprojām dzīvs.
_______________
Lucifer, es būtu varējis tevi mīlēt…
vēl vienu reizi...kad nēsājāt diadēmu...Cyber Cafe.
Bet tagad jums ir kārotais vientulības kronis, ko valkāt
tāpēc valkā to… valkā to labi… tas kļūst par tevi.
Jo elle ir tukša un sātans ir prom… atstājot tikai tevi…
tūkstoš dolāru telefona rēķins un drēbju skapis ar šķīstības jostām…
katrs aukstāks par iepriekšējo.
Un kur ir sātans? Sātans ir pazudis… un joprojām atrodas vientuļā vietā.
Sātans atrodas Limbo kailumā… un brīnīšanās šausmās… bezcerībā…
ja viņš ir antikrists vai mesija...
vai tikai apziņas agonijā... viņš uz visiem laikiem zaudē prātu... atkal.
Un jūs vēlaties doties uz turieni ar viņu, bet jūs nevarat
jo tu nedzirdi viņa sirds kliedzienus:
Kad es varu atgriezties mājās... no kara pret naidu?
Un vai es kādreiz varu atgriezties mājās... no kara pret mīlestību?
Tātad, kā jūs domājāt, ka es izkūšos... un mani skūpsti garšo
kad tu paņēmi telefonu no āķa un vienā naktī mainīji adresi?
Vai jūs gaidījāt, ka es atpūtīšos… mierā… uz lauriem…
no vakardienas... miruši
Un kur tu biji… kad Dabas rokas atvērās
un kāds pamests cilvēks iesaucās:
Man nav rētu. Es nevaru staigāt pa ūdeni. Es nevaru mainīt ūdeni pret vīnu.
Es nevaru būt viņš.
Un es brīnos… vai tu tagad uz viņu esi greizsirdīgs… kad viņa toreiz čukstēja:
Domājams, ka tā tas ir.
Jo jums ir garas kājas un skaistums, jūsu krūtis un augšstilbi…
ir gatavi pieskarties.
Bet vai Venera joprojām ir debesīs? Jo arī Kupidons ir prom...
atstājot viņu tikai...sapni par Ņujorku un turoties rokās...
Hārlemā.
Un dažreiz es arī aizmirstu… to, kas jebkad ir noticis…
telefona seksa skaistumam...
un skaistums... Spokanē es to nekad nezināju
kurš, bez šaubām, jau ir cita rokās...
tirdzniecība ar zelta slēdzenēm
lai iegūtu jaunāku tālruņa numuru
nekā tā, ar kuru viņa mani ievilināja.
Galu galā... vai manas dzejas mūzika nebija tik laba un dusmīga
kā Patchable un Merilins Mensons
vai arī tev nepatika sarunas...
un esmu laipni gaidīts Limbo, mana mīlestība…
un karš pret karu...
kur es joprojām neesmu pārliecināts… tu kādreiz bijāt tikpat kails…
"...kā jauni un bezcerīgie."
_______________
Skaistā prostitūta
Tāpat kā Magdalēna pirms viņas un eņģeļi pēc viņas
viņa bija novecojusi ... un no otras puses ... dārga.
Mēs saskārāmies slimā vecumā...slimā vietā;
Es ar saviem varenības maldiem... un viņa ar stāstiem par spīdzināšanu.
Toreiz tur bija sievas... kuras iestājās par labu nolādēšanai
par dienas prostitūtiem… un nakts prostitūtiem.
Mana padauza klusēja... tāpēc es strīdējos... par labu mīļotājiem.
Tas bija bezjēdzīgi… tāpēc, lai viņiem spītētu… mēs dalījāmies ar cigaretēm… un kafiju
un sadevušies rokās… un apskāvieni…
bet cena nekad netika saskaņota
...mīlestībai...vai vakariņām...vai piknikam saulē...un tad viņa bija prom.
Pēc tam... pa ielām... es atradu adresi, ko viņa man iedeva
un tika uzaicināta... savā patvērumā.
Tā mēs atkal runājām un apskāvāmies… un tad tikai mirkļos…
Es arī biju prom.
Es dzirdēju to dienu, izmantojot slimības vecumu un slimības vietu…
viņa atrada manus ziedus un konfektes, un mūziku...nepārsteidza
tāpēc viņi apstājās.
Vēlāk… es atgriezos mūsu tikšanās vietā… kā es to bieži daru…
dienām vai nedēļām vai mēnešiem vai pat ilgāk
tikai, lai atklātu... viņa jau bija tur un gaidīja mani.
Viņa atklāja… es neesmu mainījusies… bet man bija nauda…
vairāk stāstu tagad..par spīdzināšanu un sāpēm.
Viņai bija nelaimīgs nelaimes veids…
kam nepatika... tik liela kompānija.
Es atceros... šoreiz no rīta
mēs vairs nesadevāmies rokās
un pie kafijas... mēs vairs nerunājām
un pat manas monētas vairs nelika viņai iespaidu.
Tas, ko es neatceros, bija kāpēc…
viņa nestrīdējās... kad es atvadījos
un izteica nežēlīgu ierosinājumu...to
Pagāja ilgs laiks vēlāk...jaunā tikšanās vietā
kur mana sen pazudušā prostitūta atklāja…
Šoreiz es viņu joprojām gaidīju un, kad dzirdēju viņu sakām:
"Tu esi mainījies." Es sapratu... viņa nebija.
Viņa joprojām bija skaista.
Runājot par to, vai viņa bija slima…
ir zāles pret dažiem noziegumu veidiem
bet izārstēt nav...
par to, ka nezināju… ja es būtu tikai… vienas nakts sakars.
_______________
Barbarai un Suzannai
Aborti
Bija bērns… un tad pēc sezonas… vēl viens
Kas nomira ļoti agrā vecumā… vardarbības pret bērnu upuri.
Pat ar manu mīlestību pret tevi nepietika, lai viņus izglābtu.
Un šī dēļ…
varavīksne nekad vairs nesolīja
...saulriets zaudēja visu savu skaistumu...
un pilnmēness burvība... tika iznīcināta.
Jums jāsaprot – man nav nekāda mierinājuma
…bez grēku nožēlas – ar pietiekami daudz sāpju
…nav ateisma – ar pietiekami daudz tukšuma
…nav katedrāles — ar pietiekami stipru Dievu
lai no manas sirds izdegtu viņu nevainības atmiņu.
_______________
Es atzīstos... esmu Žannas d'Arkas dēls
Un pierādījumam… jums, kam ir tikai ticība
ir pazuduši…
kamēr man ir mantojums…
gods nēsāt viņas bruņas
un būt viņas drosmes mantiniecei
dzirdēt eņģeļu kori
dziedāšana... cerības beigas.
Bet tāpēc, ka esmu viņas bērns
ES esmu redzējis
jaunavas acīs
izmisuma beigas
dzimis no asarām un vīraka
…no degošas miesas.
Tātad šīs arēnas tukšumā mēs dalāmies
ļaujiet jums tagad atklāties ... kāpēc
Man ir privilēģija… nēsāt
balsu vairogs... nopūšoties vasaras vēsmā.
Tas ir tāpēc, ka man ir ierocis... sievietes svētas ilgas
redzēt viņas rūdīto zobenu… kaujas laukā uzvilktu
ienaidnieku karā ... pret olīvu zaru.
Un tas ir iemesls... Mani nevar uzpirkt
ar piedošanas argumentu
jūsu galma halucinācijās
kas cenšas iedarboties uz realitāti...
balss laikā... tirānijai.
Tāpēc nestāstiet man par pazemības grēkiem
lepnums mani attur no kārdinājuma
…ar pestīšanas politiku
un ķeceru baznīcas sapņi
joprojām piedzēries no upurvīna... un svētī badā cietušo bērnu
ar nosodījumu...par maizes zādzību
iesvētīts, lai pabarotu nabagus.
Par šiem un visiem citiem maniem noziegumiem
Es esmu izvēlējies varavīksni… vainīga
…par to, ka ļāva man atcerēties…
plūdi un pērkons…
tā ir tikai kliedzienu atbalss
par ekskomunikēto māti
kurš man ir pamudinājis tevi brīdināt:
Tas ir viņas mīļākais dēls, kurš ir neārstējami slims
ar neremdināmu vēlmi...
par atriebību...par katru dienu
ārstu armija... dziļa
ko atstājis ķirurga skalpelis.
Tā nav zīme… tas nav pat zvērests…
tā ir tikai lūgšana, kas tika atbildēta… sākumā
kad mani apskāva... liesmās tērpta sieviete.
Un viņa zina šī soda patiesumu.
Viņas bērniem nav ne vainas.
Viņi ir dzīvi un veseli
…pasaulē
...tas ir traki!
_______________
Šī pašnāvības piezīme sākās pirms… vai bija pēc…
Atceros tur spēlēju...
zem tava kakla
virs tavas nabas
zem tavām lapām
starp līča skaņām…
Kur mēs dzīvojām… paranojas gultā
un nabadzību
un nauda... no zagtas mūzikas
un baudot sakramentus… no
Toreiz naktis ilga mūžīgi… un dažreiz darbs uz lauka…
un rūpnīcas darbojās ... vēl ilgāk.
Šī pašnāvības piezīme sākās pēc… vai bija pirms…
Es atceros, ka spēlēju tur
zem nabas
virs augšstilbiem
zem tavām lapām
tikai lai paceltu galvu no tavas jūras smaržas
atbildēt uz pieprasījumu no blakus telpas…
cukuram… kafijai… tējai…
vai cita nozagta pudele...dārga vīna.
Toreiz bija viegli izlikties… līdz mūsu pēdējiem vārdiem
kamēr mēs katru rītu aizmirsām...
mēs bijām pārtraukuši runāt... iepriekšējā vakarā.
Galu galā...varbūt nav nozīmes...vai mēs melojām viens otram
jo es zinu... pat drosmīgajiem... ir
...patiesības priekšā.
Laikam jau... es atklāju, ka telefona zvani ir asāki par balsīm...
kas noved pie žiletes asmeņiem…
kas ir vienīgais pierādījums... man jāzina... tavas prombūtnes rētas
joprojām mani vajā.
Tas ir iemesls, kāpēc es meloju
lai jūs ticētu... šai neķītrajai patiesībai:
drošākais ceļš... uz vienīgajām debesīm ar tevi, ko es zināju
bija cauri elles bruģim
ko veido naids pret cietumiem, no kuriem es nācu.
Bet tagad… manam maigumam patiktu biedriskums…
pat iznomātājas rokās...
kuram arī vienalga...par tādām rupjībām.
Varbūt es tikai pieķeros… pie tā, ka man nav palicis pietiekami daudz nežēlības
nopirkt vairāk nevainības...ar kauliem...vairāk bērnu
…kas šeit būtu apglabāts.
Jo tagad jau ir pienācis laiks modrībai līdz mūsu kopīgā stāsta beigām…
Es biju tur vienu nakti... nāca mokas un aizraušanās... un nomira tavās rokās.
Tāpēc piedodiet... šī ir vienīgā kāzu dāvana un svētība
Es atstāju jums abiem:
No visiem skaistajiem un neglītajiem eņģeļiem…
Es esmu pazinis, mīlējis un ienīda…
tu biji katrs Dievs, par kuru es jebkad sapņoju… un vēl vairāk.