Francijā ir divi gadījumi, kad pašreizējās krīzes laikā ir atguvušas rūpnīcas, kuras strādnieki ir ieņēmuši. Viena no tām ir Pilpas saldējuma fabrika, kas tikko pēc ilgstošas cīņas sāka ražot bioloģisko saldējumu un jogurtu kā strādniekiem piederošs un pārvaldīts uzņēmums. Otra ir Fralib tējas fabrika. Abus slēdza to milzīgie daudznacionālie īpašnieki, lai pārvietotu ražošanu.
Fralib ir garšaugu un augļu tējas pārstrādes un iepakošanas rūpnīca Gémenos, netālu no Marseļas, Dienvidfrancijā. Rūpnīcā tika ražota tēja, kas tika pārdota ar slaveno zīmolu Thé Eléphant, kas radīta pirms 120 gadiem, kā arī Lipton tēja. 2010. gada septembrī Nīderlandes un Lielbritānijas starptautiskais pārtikas gigants Unilever, Lipton īpašnieks, nolēma slēgt rūpnīcu Francijā un pārcelt ražošanu uz Poliju. Strādnieki nekavējoties reaģēja, ieņemot rūpnīcu un uzsākot boikota kampaņu pret Unilever.
Apvienība Confédération Générale du Travail (CGT), kas agrāk bija tuvu Komunistiskajai partijai, atbalsta Fralib strādniekus. “Cīņa Fralibā sākās 28. gada 2010. septembrī. 2010. gadā mums bija 182 strādnieki. Tagad mēs esam 76 strādnieki un joprojām cīnāmies,” komentē Žerārs Kasorla, Fralib mehāniķis un arodbiedrības sekretārs.
Strādnieki vēlas atsākt ražošanu rūpnīcā, ko kontrolē strādnieki, un saglabāt Thé Eléphant zīmolu, uzdodot to par reģionālo kultūras mantojumu. Viņi vēlas pāriet uz bioloģisko zāļu tēju ražošanu, galvenokārt liepziedu tēju, paļaujoties uz reģionālo ražošanu. Tāpat kā vairumā citu gadījumu, Fralib strādnieku pašorganizētajai cīņai ir trīs pīlāri: ražošanas projekts; sabiedrības protests un solidaritātes kampaņas veidošana; un tiesiskā cīņa pret Unilever.
“Mums ir kaujinieciska produkcija, lai darītu zināmu mūsu cīņu un atbalstītu solidaritātes kampaņu. Mēs pārdzīvojām ilgu periodu bez ienākumiem, un mums bija jādzīvo. Tas, kas ļāva mums dzīvot visu šo laiku, bija solidaritāte. Manuprāt, ir svarīgi darīt zināmu mūsu cīņu Francijā, Eiropā un pasaulē, un mūsu produkcija mums palīdz. Ja iepriekš mūsu produkcija bija, teiksim, rūpnieciskā tēja, tagad mēs ražojam bioloģisko liepziedu tēju. Ar to mēs parādām, ka mašīnas strādā un ka mēs zinām, kā likt šai rūpnīcai darboties. Tas ir svarīgi, lai cilvēki redzētu, ka Fralibs var strādāt bez priekšniekiem un bez Unilever.
31. gada 1. janvārī un 2014. februārī Fralibs izmitināja pirmo Eiropas sanāksme"Strādnieku ekonomika". Vairāk nekā 200 pētnieku, atbalstītāju un strādnieku no piecām Eiropas rūpnīcām, ko kontrolē strādnieki, piedalījās sanāksmē, kuru iedvesmoja un ir tieši saistīta ar pasaules sanāksmi “Strādnieku ekonomika”, kas notiek reizi divos gados un kuras trešā sanāksme notika Brazīlijā. 2013. gadā.
Marseļā piedalījās arī pētnieki no Argentīnas, Meksikas un Brazīlijas, kā arī strādnieks no Argentīnas tekstilrūpnīcas Pigüé. Par godu sanāksmei un ar mājienu Argentīnas atveseļoto rūpnīcu kustībai Fralib strādnieki izgatavoja kastes ar Argentīnas mate tēju. Šī nav vienīgā Fralib strādnieku saikne ar Latīņameriku. Viņi saka, ka rūpnīcas nodarbošanās Argentīnā bija viņu iedvesmas avots. Dziesmā un videoklipā, ko strādnieki veidoja, lai atbalstītu viņu cīņu, strādnieki sevi dēvē par “Los Fralibos”.
Fralib strādnieki ir apņēmības pilni turpināt cīņu par strādnieku kontrolētu rūpnīcu. Viņi var paļauties uz solidaritāti starp daudzām kustībām un darbiniekiem, ar kuriem viņi sazinājušies pēdējos kampaņas gados. Strādnieki panāca, ka slēgšanas procedūras un sociālie plāni tika vairākkārt atcelti ar tiesas rīkojumu. Fralib oficiāli slēdza darbību tikai 2012. gada septembrī. 2013. gada martā Unilever pārtrauca maksāt darbiniekiem algas, neskatoties uz tiesas lēmumu, ka Unilever bija jāturpina tās maksāt.
2013. gada septembrī Marseļas Provansas metropoles pilsētas kopiena nopirka zemi, uz kuras ir uzcelta rūpnīca, par 5.3 miljoniem eiro un samaksāja vienu simbolisku eiro par iekārtām, lai atbalstītu strādnieku centienus. Strādnieki zina, ka ar to nepietiek, lai atsāktu ražošanu un turpinātu cīņu, kā skaidro Cazorla:
“2014. gada janvārī tiesa trešo reizi atcēla Unilever sociālo plānu. Tagad mēs apspriežamies ar Unilever direktoriem, kamēr mēs veidojam savu projektu. Mums ir vajadzīgas tiesības uz zīmolu, kapitāls, lai iegādātos izejmateriālus, un iespēja pārdot savu produkciju, pretējā gadījumā mēs nevarēsim saražot un samaksāt 76 strādniekus. Mēs vēlamies šo naudu no Unilever kā kompensāciju par mūsu atlaišanu.
Dario Azzellīni ir rakstnieks, dokumentālo filmu veidotājs un politologs Johannesa Keplera universitātē Lincā, Austrijā. Viņš ir līdzredaktors kopā ar Imanuelu Nesu Mūsu pārziņā un īpašumā: strādnieku kontrole no komūnas līdz mūsdienām (2011, Haymarket Books) un līdzautore kopā ar Marinu Sitrinu noViņi nevar mūs pārstāvēt! Demokrātijas atjaunošana no Grieķijas līdz okupācijai (2014, Verso Books).
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot