Brazīlijas iedzīvotāji katru dienu tiek bombardēti ar meliem un lielo mediju manipulācijām saistībā ar situāciju Venecuēlā. Apsūdzības ir dažādas, sākot no tās valdības diktatoriskas varas līdz iedzīvotāju masveida izceļošanai, līdz iedzīvotāju badam un policijas ikdienas vardarbībai pret pilsoņiem ielās.
Apskatīsim faktus. Kopš Čavesa stāšanās amatā ar vēlēšanām 1999. gadā Venecuēlā notika 18 vēlēšanas. Tikai divus no tiem zaudēja valdība. Labējā opozīcija pārvalda trīs lielas valstis. Šajā valstī notika vairāk tiešo vēlēšanu nekā jebkurā citā tās pastāvēšanas laikā.
Apmēram 30 tūkstoši venecuēliešu migrēja no savas valsts uz Kolumbiju un Brazīliju. Bet pašlaik Venecuēlā dzīvo 3 miljoni kolumbiešu un vairāk nekā 15 tūkstoši haitiešu.
Venecuēla ir liela valsts, kas importē savu pārtiku, un importētāji ir privāti uzņēmumi un valdība. Nekad savā vēsturē Venecuēla pārtikas importam nav iztērējusi tik daudz dolāru kā tagad.
No 2017. gada aprīļa līdz augustam labējais spārns pieņēma Ukrainas taktiku, kuras pamatā bija baiļu raisīšana un haosa izraisīšana, lai galu galā panāktu apvērsumu, mēģinot sadalīt bruņotos spēkus un aicināt uz ārvalstu militāru iejaukšanos! Viņi pieņēma visdažādākos sociālās un fiziskās vardarbības veidus, soli pa solim sekojot CIP rokasgrāmatām. Visu veica lumpeņu jaunieši un algotņi, kuriem maksāja dolāros. Šajā procesā tika nogalināti 95 cilvēki. Piecus nogalināja bruņotie spēki, bet 90 nogalināja labējie.
Valdības atbilde bija vēlēšanu sasaukšana, lai ieceltu plašu komiteju Konstitūcijas reformai un tādējādi rekonstruēt sociālo paktu. Lielākā daļa Venecuēlas iedzīvotāju atbalstīja šo iniciatīvu, un vēlētāju aktivitāte bija milzīga: lai gan balsošana nebija obligāta, vēlēšanu iecirkņos piedalījās vairāk nekā 8 miljoni cilvēku, kas ir lielākā dalība pēdējo 20 gadu laikā. Ar Satversmes vēlēšanām tauta sakāva teroru un Ukrainas taktiku.
Opozīcija atsauca savus algotņus no ielām, un tagad viņi gatavojas piedalīties — ar saviem eiro un dolāriem — gubernācijas vēlēšanās, kas notiks nākamā gada 22. oktobrī.
Taču impērija nestāvēja dīkā, un Donalds Tramps draudēja Venecuēlai ar ekonomisko un jūras blokādi un militāru iejaukšanos! Labas debesis! Pļāpājošais imperators nezina ne Venecuēlas tautu, ne Latīņameriku, ne starptautiskās tiesības. Šiem draudiem izdevās vēl vairāk nostiprināt aliansi starp bruņotajiem spēkiem un Venecuēlas tautu. Un militāra agresija liktu miljoniem Latīņamerikas strādnieku mobilizēties Venecuēlas aizsardzībai.
Dziļi sirdī strīds nav par Maduro valdību. Strīds ir par naftas nomas maksu, kuru XX gadsimtā nelikumīgi piesavinājās ASV uzņēmumi un Venecuēlas oligarhu mazākums, kas dzīvoja kā maharadžas! Un tas ir beidzies.
Visu militārpersonu, visu taisnīgo cilvēku, visu sociālo kustību un kreiso partiju pienākums ir aizstāvēt Venecuēlas iedzīvotājus un Bolivāra revolūciju.
Vai arī pasludināt sevi par impērijas un viņu algotņu sabiedroto Venecuēlas pusē!
Brazīlijā vairāk nekā 60 cilvēku kustības un politiskās partijas ir apvienojušās Brazīlijas miera komitejā Venecuēlā, lai demonstrētu un visos iespējamos veidos atbalstītu mieru šajā valstī.
Pučisti, viņu prese un daži oportūnisti turpina vemt melus, it kā viņiem būtu morāla autoritāte kritizēt citu valstu valdības.
Taču vēsture nepieviļ, un nākamās paaudzes zinās, ka viņi bija algotņu pučisti, kas kalpoja ārvalstu kapitālam.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot