Senāta Ārlietu komitejas apstiprinājums militāram spēkam Sīrijā palielina militāro triecienu iespējamību pret šo valsti. Taču galvenie jautājumi paliek neatbildēti. Vai militārie triecieni palīdzēs parastajiem sīriešiem vai kaitēs viņiem? Vai lielāka vardarbība atturēs no ķīmisko ieroču lietošanas un citiem kara noziegumiem Sīrijā un citur vai saasinās problēmu? Vai visas pārējās iespējas ir izsmeltas, vai ir mierīgi risinājumi, kas nav izmēģināti?
Īss iespēju pārskats liecina, ka ir vismaz sešas stratēģijas, kas varētu saukt pie atbildības likumpārkāpējus, atturēt no visa veida kara noziegumiem un veidot mieru.
Šīs stratēģijas ir balstītas uz ideju, kas ir maz apspriesta, bet ir ļoti praktiska mūsu kara nogurušajai valstij un pasaulei. Tā vietā, lai sāktu uzbrukumu Sīrijai, Amerikas Savienotās Valstis varētu vadīt "gribīgo koalīciju", atjaunojot nobružāto starptautisko tiesību pamatu. Tas liktu pamatu mieram ne tikai Sīrijā, bet visos pasaules nelikumīgajos reģionos. Un to varētu izdarīt, nepalielinot civiliedzīvotāju upurus, vēl vairāk destabilizējot Tuvos Austrumus, nesagraujot ASV budžetu un neprasot vēl lielākus upurus no tiem, kas dien bruņotajos spēkos.
Vairāku iemeslu dēļ šis ir īstais brīdis pievērsties tiesiskumam. Kāpēc? Pirmkārt, šis konflikts nav piemērots lētajam stāstam, ko izmanto, lai veicinātu prokara noskaņojumu: uzskats, ka militārie triecieni palīdzēs opozīcijas "labajiem puišiem" sakaut režīma "sliktos". Bruņotajā opozīcijā Sīrijā ir daudzi, kurus mēs nevēlamies atbalstīt, jo īpaši tie, kas saistīti ar Al Qaeda un citiem ekstrēmistu grupējumiem. Un arī Amerikas Savienotajām Valstīm ir par ko atbildēt — cita starpā tās kļūdainajiem apgalvojumiem par masu iznīcināšanas ieročiem pirms kara Irākā, izturēšanos pret ieslodzītajiem Abū Graibā un Gvantanamo, kā arī ASV bezpilota lidaparātu civiliedzīvotāju upuriem. uzbrukumiem valstīs, tostarp Pakistānā un Jemenā.
Tāpēc kara lietas veidošana, pamatojoties uz ASV varonību, atbalstot drosmīgus upstarts pret ļauno despotu, vienkārši nedarbojas. Mūsu patiesā izvēle ir šāda: veicināt nelikumīgu vardarbību vai pievērsties tiesiskumam un pieklājībai.
Ko mēs darītu, ja izvēlētos mieru un likuma varu? Šeit ir sešas pieejas, kas palīdzētu veidot taisnīgumu un mieru Sīrijā un citur.
1. Saukt pie atbildības vainīgos zvērībās. Ar ANO Drošības padomes atbalstu personas, kas ir atbildīgas par ķīmisko ieroču uzbrukumiem un citiem kara noziegumiem, būtu jānodod Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC), lai nodrošinātu taisnīgumu neatkarīgi no tā, vai viņi ir daļa no Sīrijas režīma vai opozīcijas spēku locekļi. "Ķīmisko ieroču izmantošana jebkuram ir kara noziegums, un starptautiskajās tiesībās ir nepieciešama starptautiska izpilde," e-pastā raksta politikas analītiķe Filisa Benisa. "Nevienai valstij, pat visvarenākajai valstij, nav tiesību darboties kā vienpusējai policistam."
Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāstiprina SKT spēja saukt pie atbildības kara noziedzniekus, parakstot un ratificējot statūtus, ar kuriem tiesa tika izveidota 1998. gadā.
Pat pirms Asada un viņa sabiedroto nogādāšanas Starptautiskajā krimināltiesā Frenks Jannuzi no Amnesty International teica JĀ!, ir iespējams sodīt šīs personas ar ceļošanas ierobežojumiem un mērķtiecīgām ekonomiskām sankcijām.
2. Aiciniet noteikt Apvienoto Nāciju Organizācijas embargo ieročiem, militārajām piegādēm un loģistikas atbalstu gan Damaskai, gan opozīcijas spēkiem.. Ieroču plūsmas apturēšana no visas pasaules uz Sīriju ir vēl viens svarīgs solis ceļā uz mieru. Bet tas ietvers sarežģītu diplomātiju, kas vēl nav mēģināts. Kā raksta Beniss, "Krievijai ir jāapstājas un jāspiež Irāna pārtraukt Sīrijas režīma apbruņošanu un finansēšanu."
Bet Krievija un Irāna nav vienīgās vainīgās. Beniss turpina: "ASV ir jāapstājas un jāspiež Saūda Arābija, Katara, Turcija, Jordānija un citas valstis pārtraukt opozīcijas, tostarp ekstrēmistu elementu, apbruņošanu un finansēšanu." Kā mēs varam izdarīt spiedienu uz šiem režīmiem? "Tas nebūs viegli," saka Beniss.
Bet mums un krieviem ir sviras. Piemēram, viņa saka, ka Vašingtona varētu pateikt Saūda Arābijas un Kataras iedzīvotājiem, ka mēs atcelsim visus esošos ieroču līgumus ar viņiem, ja viņi nepārtrauks apbruņot opozīciju.
3. ANO Drošības padomei būtu jāsarīko starptautiska miera konference iesaistot ne tikai Sīrijas valdību un opozīcijas partijas, bet arī to atbalstītājus no ārpus valsts, kā arī tos, kurus skārusi bēgļu un ieroču plūsma.
Būtu jāiekļauj arī nevalstiskie dalībnieki, kas ietekmē konfliktu, saka a paziņojums no Nacionālās likumdošanas draugu komitejas, kvēkeru grupas. Viņi saka, ka tajā jāiekļauj Hezbollah, Arābu līga un Islāma sadarbības organizācija.
Sarunu dalībniekiem jācenšas panākt tūlītēju pamieru, piekļuvi, kas nepieciešama, lai saņemtu humāno palīdzību tur, kur tā ir nepieciešama, un konflikta izbeigšanai. Tas ir pārbaudīts un patiess risinājums, kas atrisināja karus Dienvidaustrumāzijā Parīzes konference par Kambodžu, un Balkānos caur Deitonas miera līgums.
4. Piedāvāt palīdzību un atbalstu nevardarbīgām kustībām Sīrijā, vai, vismaz, neapdraudiet tos. Sanfrancisko Universitātes Tuvo Austrumu studiju vadītājs Stīvens Zuness uzskata, ka Sīrijas plašās nevardarbīgās pārmaiņu kustības atdzimšana, kas sākās 2011. gada martā, joprojām ir cerību avots.
Opozīcijas pavērsiens no nevardarbības uz bruņotu cīņu izraisīja lielākus civiliedzīvotāju upurus, samazināja Asada spēku pārrāvumus un veicināja antidemokrātisku elementu pieaugumu opozīcijā, saka Zunes.
Viņš turpina skaidrot, ka nevardarbīgām kustībām ir daudz lielākas iespējas izveidot iekļaujošu demokrātisku valdību.
"Militāra iejaukšanās demoralizētu un atņemtu spēkus tiem, kas paliek nevardarbīgajā pretošanā, kuri katru dienu riskē ar savu dzīvību savas brīvības dēļ," saka Zunes, "vienlaikus iedrošinot bruņotos elementus, kuri ar savu avangarda mentalitāti, kaujas vērtībām un stingru militāro hierarhiju ir daudz mazāki. interesē brīvība un taisnīgums."
5. Sniegt humāno palīdzību, kas izmisīgi nepieciešama miljoniem pārvietoto cilvēku. Pašlaik humānās palīdzības organizācijas Sīrijā var sniegt pakalpojumus tikai ar lielām grūtībām; Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei būtu jāuzstāj, lai Damaska ļauj viņiem piekļūt.
Un starptautiskajai sabiedrībai, ne tikai valstīm, kurās izmitināti bēgļi, ir jāsedz izmaksas par pārvietoto personu aprūpi valstī un ārpus tās. Jā, tas ir dārgi. Taču militārais streiks izmaksātu daudz vairāk, tāpat kā ilgtermiņa izmaksas, kas sabiedrībai rastos, atstājot novārtā traumētos bēgļus.
6. Drošības padomē piespiest roku Krievijai un Ķīnai. Daudzi cilvēki uzskata, ka Krievija un Ķīna ir uzlikušas veto ANO centieniem nosodīt Sīrijas režīmu vai noteikt tam sankcijas. Bet visas šīs valdības ir darījušas, līdz šim draud veto.
Jannuzi saka, ka pārējām 11 Drošības padomes dalībvalstīm vajadzētu nodot šo jautājumu balsošanai un piespiest Krieviju un Ķīnu faktiski izmantot veto tiesības.
"Tas vismaz dotu iespēju pārējai starptautiskajai sabiedrībai pateikt: "Ja tāda ir jūsu nostāja, tad par ko jūs esat?"," saka Jannuzi. Tas vismaz palīdzētu noskaidrot šo valstu pozīcijas, kas ir svarīgs solis ceļā uz mieru.
Kāpēc tiesiskums?
Piemērojot tiesiskumu ar esošo starptautisko institūciju starpniecību, mēs varam strādāt, lai Sīrijas konflikta visās pusēs likumpārkāpējus izolētu no viņu atbalsta bāzēm visā pasaulē. Mēs varam atbalstīt tos Sīrijā, kuri strādā pie miermīlīgām pārmaiņām, un piedāvāt humāno palīdzību. Un mēs pārsniegsim ierobežojumus attiecībā uz likuma pārkāpšanu ar vardarbību.
Ir arī vēl viens ieguvums, paļaušanās uz tiesiskumu. Tādējādi tiktu stiprinātas tādas institūcijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Starptautiskā Krimināltiesa, kuru mērķis ir atrisināt konfliktus bez vardarbības. Tas nozīmētu, ka mums būtu pieejamas efektīvākas iespējas, kad nākamie despoti draud veikt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.
Tomēr, lai uzticami sekotu šim ceļam, Amerikas Savienotajām Valstīm pašām ir jādzīvo tiesiskuma ietvaros. Tas nozīmē vismaz atturēšanos uzsākt karu, kas pārkāpj starptautiskās tiesības. Militārs uzbrukums citai valstij ir atļauts tikai tad, ja valstij tiek uzbrukts vai ja to atbalsta Drošības padomes rezolūcija.
Var šķist naivi censties panākt mieru pasaulē, kurā ir tik daudz vardarbības. Taču pārliecība, ka dažas bombardēšanas misijas un ātra izbraukšana varētu radīt pozitīvas pārmaiņas, patiesībā ir naivs uzskats. Un amerikāņiem — kara traumētajiem, novārdzinātajiem un nabadzīgajiem — nav vēdera ieilgušajam militārajam konfliktam ar neskaidriem mērķiem, kas ir visticamākais iznākums.
Starptautiskie tiesību akti — godīgi piemēroti, pacietīgi apspriesti, ar stingrām sankcijām un palīdzību bēgļiem — patiesībā ir vispraktiskākais veids, kā Sīrijas un citu valstu iedzīvotājiem nodrošināt mieru un taisnīgumu.
Sāra van Geldere rakstīja šo rakstu JĀ! Žurnāls, nacionāla bezpeļņas mediju organizācija, kas apvieno spēcīgas idejas un praktiskas darbības. Sāra ir YES izpildredaktore!
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot