Tā kā Krievijas šāviņi līst pār Ukrainas pilsētām, nemierīgs pamiers Jemenā, uzbrukums palestīniešiem lūgšanas laikā Jeruzalemē un daudzi citi konflikti visā pasaulē, dažiem varētu šķist nepiedienīgi runāt par mieru.
Tomēr, kad notiek karš, ir īstais laiks runāt par mieru. Kā gan citādi mēs varam novērst vēl lielāku dzīvību zaudēšanu vai vēl vairāk miljonus, kas spiesti patverties kaut kur citur pasaulē? Ir apsveicami, ka Apvienoto Nāciju Organizācija beidzot ir uzņēmusies iniciatīvu ar ģenerālsekretāra Antoniu Gutērresa apsveicamo lūgumu tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenskiju.
Ukrainā nekavējoties ir jāpanāk pamiers, kam seko Krievijas karaspēka izvešana un vienošanās starp Krieviju un Ukrainu par turpmākajiem drošības pasākumiem.
Visi kari beidzas ar kaut kādām sarunām — kāpēc gan ne tagad?
Ikviens zina, ka tas kaut kad notiks. Nav iemesla to aizkavēt par bombardēšanu un slepkavībām, vairāk bēgļu, vairāk bojāgājušo un vairāk sērojošu ģimeņu Ukrainā un Krievijā. Taču tā vietā, lai mudinātu uz mieru, lielākā daļa Eiropas valstu ir izmantojušas iespēju palielināt ieroču piegādi, pabarot kara mašīnu un paaugstināt ieroču ražotāju akciju cenas.
Ir arī laiks runāt par mūsu cilvēcību vai tās trūkumu cilvēkiem, kas nonākuši dziļās grūtībās bruņota konflikta, viņu tiesību ļaunprātīgas izmantošanas vai spēcīgās nabadzības rezultātā, ar ko daudzi saskaras globālās ekonomikas sistēmas dēļ.
Gandrīz 10 procenti Ukrainas iedzīvotāju tagad atrodas trimdā, ciešot no traumām, zaudējumiem un bailēm. Lielākā daļa Eiropas valstu ir atbalstījušas ukraiņu bēgļus. Arī Lielbritānijas valdība izliekas, ka tā arī ir, bet pēc tam ievilina ukraiņus Iekšlietu ministrijas apzināti labirinta un murgainajā birokrātijā, lai viņus atturētu. Tā vietā ukraiņu bēgļi ir jāatbalsta un jāuzņem. Tas ir tas, ko Lielbritānijas iedzīvotāji kopumā vēlas; parasto cilvēku milzīgā augstsirdība parāda labāko no mūsu cilvēcības.
Tomēr attieksmē pret izmisušajiem bēgļiem no kariem, kur Lielbritānijai ir tieša atbildība, piemēram, Afganistānā, Irākā, Lībijā un Jemenā, stāsts ir sāpīgi atšķirīgs.
Ja kāds ir tik izmisis, ka riskē ar visiem mēģināt šķērsot Lamanšu ar bīstamu, vāju laivu, viņš ir pelnījis līdzjūtību un atbalstu. Tā vietā Iekšlietu ministrijas plāns ir tos aizvest uz Ruandu. Ja ticam cilvēcībai un bēgļu tiesībām, tad pret viņiem visiem jāizturas vienlīdzīgi un cienīgi un jāļauj dot savu ieguldījumu mūsu sabiedrībā, nevis kriminalizēti un ieslodzīti. Ja Konservatīvā partija tiks galā ar šo ārpakalpojumu, citas Eiropas valstis darīs to pašu. Dānijas valdība jau sirsnīgi izteikusies par nežēlīgo un nerealizējamo priekšlikumu.
Šī kara ietekme uz mūsu sabiedrības politiku un cerībām būs milzīga, ne tikai pasaules iestādēm. Apvienoto Nāciju Organizācija tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, lai "glābtu nākamās paaudzes no kara posta". Kopš tā laika mēs varam izvilkt garo un pagarinošo konfliktu un starpnieku karu sarakstu, kurus pasaule ir pārcietusi un kas ir prasījuši miljoniem cilvēku dzīvības. Par Koreju, Vjetnamu, Irānu-Irāku, Dienvidslāviju, Afganistānu, Irāku, Lībiju, Sīriju, Indiju-Pakistānu, Kongo Demokrātisko Republiku un daudziem citiem konfliktiem galvenie plašsaziņas līdzekļi tik tikko ziņojuši, iespējams tāpēc, ka tie bija konflikti pret koloniālo okupāciju, piemēram, kā Kenija.
Milzīgs jautājums jāuzdod ANO Ukrainas konfliktā. Kad Krievija brutāli un nelegāli iebruka Ukrainā, vai tad ANO nebija īstais brīdis nosūtīt savu ģenerālsekretāru uz Maskavu, lai pieprasītu pamieru? ANO ir bijusi pārāk lēna, lai rīkotos, un pārāk liela daļa starpvalstu sistēmas ir mudinājusi eskalāciju, nevis sarunas.
Aicinājums pēc efektīvākām un aktīvākām starptautiskajām institūcijām miera atbalstam tika izteikts 2022. gada aprīlī Madridē konferencē, ko rīkoja Spānijas kreisā spārna partija Podemos, pēc dialoga, ko aizsāka kreiso aktīvistu organizācija Progressive International. Katrs no 17 runātājiem nosodīja karu un okupāciju un aicināja uz pamieru un miera nākotni Ukrainas un Krievijas iedzīvotājiem. Dalībnieki zināja par šī konflikta eskalācijas briesmām un turpmākajiem karstajiem kariem un vardarbību, ko radīs jauns aukstais karš. Pasaulē ir 1,800 kodolgalviņu, kas ir sagatavotas un gatavas lietošanai. Viens "taktiskais" ierocis nogalinātu simtiem tūkstošu; kodolbumba nogalinātu miljonus. To nevar ierobežot, ne arī tā ietekmi nevar ierobežot.
Jūnijā Vīne rīkos lielu miera pasākumu sēriju saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegumu. Šis līgums, ko atbalsta ANO Ģenerālā asambleja un pret kuru iebilst deklarētās valstis ar kodolieročiem, sniedz vislabāko cerību un iespēju neradīt kodolieroču nākotni. Iespēja ir jāsatver ar abām rokām.
Daži saka, ka miera apspriešana kara laikā ir sava veida vājuma pazīme; ir otrādi. Tā ir miera protestētāju drosme visā pasaulē, kas atturēja dažas valdības no iesaistīšanās Afganistānā, Irākā, Lībijā, Sīrijā, Jemenā vai kādā no desmitiem citu notiekošo konfliktu.
Miers nav tikai kara neesamība; tā ir īsta drošība. Drošība, zinot, ka varēsit ēst, jūsu bērni tiks izglītoti un aprūpēti, un veselības dienests būs klāt, kad jums tas būs nepieciešams. Miljoniem tā tagad nav realitāte; Ukrainas kara sekas to atņems vēl miljoniem cilvēku.
Tikmēr daudzas valstis šobrīd palielina ieroču izdevumus un iegulda resursus arvien bīstamākos ieročos. ASV tikko apstiprinājušas savu visu laiku lielāko aizsardzības budžetu. Šie ieročiem izmantotie resursi ir visi resursi, kas netiek izmantoti veselībai, izglītībai, mājokļiem vai vides aizsardzībai.
Šis ir bīstams un bīstams laiks. Vērojot šausmu norisi un pēc tam gatavojoties jauniem konfliktiem nākotnē, netiks nodrošināta klimata krīzes, nabadzības krīzes vai pārtikas piegādes risināšana. No mums visiem ir jāveido un jāatbalsta kustības, kas var noteikt citu kursu mieram, drošībai un taisnīgumam visiem.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot