Klimata kampaņas dalībnieks Greta Thunberg ir skaidri teicis Kongresa locekļiem ievērot zinātnieku brīdinājumus par globālo sasilšanu dienā, kad jauno aktīvistu eksistenciālās ciešanas tika paustas Vašingtonas DC varas centrā.
Tūnberga, zviedru pusaudze, kas ir izraisījusi globālu jaunatnes klimata kustību, kongresa sēdē sacīja, ka viņai nav sagatavotas citas piezīmes, kā vien jāiesniedz nozīmīgākais IPCC ziņojums, kas publicēts pagājušajā gadā, brīdinot par strauji tuvojošos globālās sasilšanas katastrofu.
"Es nevēlos, lai jūs mani klausītos, es vēlos, lai jūs klausītos zinātniekus," Tūnberga sacīja ASV likumdevējiem. "Es vēlos, lai jūs apvienotos aiz zinātnes, un es vēlos, lai jūs veiktu reālus pasākumus."
Tūnberga Apvienotajai Pārstāvju palātas komitejai sacīja, ka, pirmo reizi uzzinot par klimata krīzi, viņa bija “nikna”, piebilstot, ka “ir jāuzskata par pašsaprotamu”, ka klimata zinātne tiek pieņemta un atbilstoši rīkoties.
ASV politiķi 16 gadus veco jaunieti uzņēma lielā mērā ar cieņu, un viņiem joprojām ir dziļas šķelšanās par klimata krīzes steidzamību un pat tās patiesumu.
Uzklausīšana notika dienā, kad Donalda Trampa administrācija, kas ir mainījusi Baraka Obamas ieviesto galveno klimata politiku, mēģināja traucēt Kalifornijas spēju ieviest stingrākus emisiju standartus automašīnām un kravas automašīnām.
Tomēr komitejas republikāņu partijas locekļi uzslavēja Tūnbergas centienus un atzina klimata pārmaiņu realitāti. "Es piekrītu, ka mums ir jārīkojas agresīvi," sacīja Garets Greivss, Luiziānas republikānis, kurš ir pazīstams ar stingrāku klimata zinātnes apņemšanos nekā daudzi citi viņa partijas locekļi.
Greivss maigi saudzēja Tūnbergu par viņa vairākkārtējo apgalvojumu, ka Ķīnai, pasaulē lielākajai siltumnīcefekta gāzu emitētājai, vajadzētu būt galvenajam aktīvistu dusmu mērķim. Tūnbergai, kura ASV ieradās augustā ar ar saules enerģiju darbināmu jahtu, Greivss jautāja, ko viņa darītu, ja redzētu, ka cita laiva jūrā izmet atkritumus.
"Es teiktu [otrai laivai, lai tā pārtrauc izmest atkritumus okeānā," viņa sacīja. Pēc tam viņa Greivsam teica: "Es esmu no Zviedrijas, mazas valsts, un tas ir tas pats arguments:" Kāpēc mums kaut kas jādara? Paskatieties uz ASV.” Tas tiek izmantots arī pret jums.
Kongresa locekļi uzklausīja citus jaunos klimata aktīvistus, kuri skaidroja traumas, ko rada augšana pasaulē, kas ir sagatavota lielākiem plūdiem, vētrām, karstuma viļņiem un nemieriem globālās temperatūras paaugstināšanās dēļ.
"Tam vajadzētu jūs piepildīt ar kaunu. Jauniešu klimata aktīvismam nevajadzētu pastāvēt,” sacīja Džeimijs Margolins, 17 gadus vecs jaunietis, kurš stāstīja par ugunsgrēku dūmu slāpēšanu pēdējās vasarās savā dzimtajā Vašingtonas štatā. Margolina sacīja, ka viņas kursa biedri cieš no trauksmes un “dīvaina nihilisma formas”, kad viņi domā, vai ir vērts veidot nākotnes plānus.
"Ir depresija un bailes," viņa teica. “Tas ir postoši un biedējoši, kā arī šķiet, ka esam tikuši nodoti. Ir apkaunojoši un gļēvi nerīkoties. Kā mēs varam saukt sevi par piemēru pasaulei, ja būsim gļēvi un neko nedarīsim?
Bils Kītings, Masačūsetsas demokrāts, kurš vadīja tiesas sēdi, sacīja, ka viņam ir žēl, ka jauniešiem bija jāierodas Vašingtonā, lai lūgtu lielāku rīcību.
"Mūsu paaudzei nav izdevies adekvāti risināt mūsu klimata krīzi," viņš teica. "Šī neveiksme nav liktenīga, tomēr mūsu nespēja mainīties būs. Mēs šobrīd nebūtu šādā situācijā — mūsu liecinieki droši un laimīgi atrastos skolā, īstenotu savus sapņus un neprotestētu un nespiestu savas valdības rīkoties — ja visi jau darītu savu.
Preses konferencē pēc tiesas sēdes prasītāji tiesas prāvā, kurā tiek apgalvots, ka ASV valdība ir pārkāpusi jauniešu tiesības, atbalstot darbības, kas ir veicinājušas globālo sasilšanu, aicināja veikt tiesiskas darbības, lai piespiestu ASV vairāk vērsties pret klimata pārmaiņām.
"Mums šajā valstī ir ļoti paveicies, ka mums ir trīs valdības atzari, tāpēc, ja ir valdības, kas aktīvi kaitē mūsu bērniem un pēdējo 50 gadu laikā to ir apzināti darījušas, izveidojot uz fosilo kurināmo balstītu energosistēmu, tiesas var iejaukties, lai aizsargātu mūsu bērnu tiesības,” sacīja Andrea Rodžersa, mūsu Bērnu Trust, kas pārstāv jauniešus šajā lietā, personāla advokāte.
Komiteja bija pēdējais pieturas punkts garajā notikumu sērijā Tūnbergam, kurš pagājušajā gadā katru piektdienu sāka izlaist skolu, lai protestētu pret bezdarbību saistībā ar klimata krīzi. Viņas nostāja izraisīja globālu streiku kustību, kas saasināsies piektdien, kad pieaugušie, kā arī skolēni ārkārtas situācijā pametīs savas darbavietas.
Protesti notiek pirms nākamnedēļ Ņujorkā gaidāmā ANO klimata samita, kurā valdības tiks mudinātas pastiprināt centienus samazināt emisijas.
Pasaule pašlaik ir ceļā uz sasilšanas robežvērtības pārsniegšanu 2C, par ko tika panākta vienošanās Parīzes klimata nolīgumā, un lielākos emisiju radītājus, piemēram, ASV un Brazīliju, tagad vada vadītāji, kuri ir apšaubījuši klimata zinātni un entuziastiski atbalsta ieguvi un mežizstrādi, kas izraisa planētu sasilšanas gāzes.
Grēta Tūnberga savu divu dienu ekskursiju pa Kapitolija kalnu noslēdza ar 15 minūšu uzrunu aptuveni 150 cilvēkiem. Pusaudžu aktīviste sākumā izskatījās nedaudz satraukta, kad viņa lielā komitejas telpā paņēma lektoru zem milzīgas lustras, bet pēc tam pasmaidīja, atsākot aicinājumu cīnīties pret klimata krīzi.
"ASV ir lielākais oglekļa piesārņotājs vēsturē," viņa sacīja auditorijai. "Tas ir arī pasaulē lielākais naftas ražotājs. Tā ir arī vienīgā valsts, kas ir paziņojusi par savu nodomu pamest Parīzes klimata vienošanos, jo tas bija "slikts darījums".
Klusi runājot, viņa nedaudz modulēja balsi, lai skaidri norādītu, ka viņa noraidoši citē Donaldu Trampu ar vārdiem "slikts darījums".
Tūnberga atsaucās uz Mārtina Lutera Kinga cīņu par pilsoniskajām tiesībām un Džona F. Kenedija mērķiem, kas ietvēra cilvēka nolaišanos uz Mēness — “ne tāpēc, ka tie ir viegli, bet tāpēc, ka tie ir grūti”, — lūgt Vašingtonu uzņemties vadību cīņā, pat ja šķiet neiespējami. "Padošanās nekad nevar būt risinājums," viņa teica.
Runa tika sagaidīta ar stāvovācijām, un tai sekoja paneļdiskusija. Tūnbergai, kurai trešdienas vakarā jādodas ar vilcienu uz Ņujorku, tika jautāts par viņas novērojumiem par Vašingtonas darbu. Viņa atbildēja: "Tas noteikti ir mierīgāks, nekā es domāju. Viss notiek tik lēni, un cilvēki atkal un atkal atkārto vienu un to pašu.
"Esmu dzirdējis, ka tik daudz politiķu šeit atkal un atkal saka vienu un to pašu. Ja tas tā turpināsies, mēs nekur netiksim.
Viņai bija arī vēstījums tiem, kuri jūtas nomākti vai paralizēti krīzes mēroga dēļ. “Es sāku kaut ko darīt, rīkoties, mēģināt kaut ko mainīt, nevis sēdēt izmisumā. Tas mainīja manu dzīvi. Tas piešķir jūsu dzīvei jēgu… Zinot, ka varat ietekmēt, jūs jūtaties daudz labāk.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot