Plūdu un dubļu nogruvumu attēliem Keralā, kas pazīstama kā “Dieva valsts”, vajadzētu būt modinātājam — mums vajadzētu sev pajautāt, vai esam uz ilgtspējīgas attīstības ceļa.
1970. gados mežu izciršana izraisīja zemes nogruvumus un plūdus mūsdienu Utarakhandas teritorijā. Kalnu sievietes apvienojās kā "Čipko", lai apturētu mežizstrādi. Es kļuvu par brīvprātīgo Čipko kustībā. Pēc 1978. gada postošajiem plūdiem valdība saprata, ka nelielie ieņēmumi, ko tā iekasēja no ieguves mežsaimniecības trauslajos pakalnos, ir nenozīmīgi plūdu iznīcināšanas izmaksu kontekstā.
Gadgil ziņojumā par Rietumu Ghatiem tika konstatēts, ka trauslo sateces baseinu mežu izciršana, pārāk daudzu aizsprostu celtniecība un būvniecība palienēs bija ekoloģiskas katastrofas recepte. Ja tam pievienojam klimata galējības, ko izraisījušas klimata pārmaiņas, mēs piedzīvojam katastrofu, ko šobrīd redzam Keralā.
Katrs ekoloģiskais brīdinājums tika ignorēts, jo dažādu partiju valdībām ir kopīga “attīstības” un “izaugsmes” reliģija. Šie divi vārdi dominē ekonomiskajā, politiskajā, sociālajā un kultūras diskursā. Tie ir amēbas vārdi, kuriem var piešķirt jebkādu formu/nozīmē, ko runātājs un klausītājs tiem piešķir.
Attīstība sākotnēji ir bioloģisks, nevis ekonomisks termins. Tas attiecas uz sēklu autopoētisku evolūciju par augu, no embrija par cilvēku. Tas attiecas uz pašorganizētu, pašvirzītu, paševolūcijas attīstību. Nākotnes attīstības formu struktūra ir ietverta dzīvo sistēmu sarežģītajā potenciālā.
“Attīstība” tika ģenētiski pārveidota par ekonomisku/politisku jēdzienu 20. gada 1949. janvārī, kad ASV prezidents Harijs Trūmens savā inaugurācijas runā paziņoja, ka bijušās dienvidu puslodes kolonijas ir iztukšotas no savām bagātībām kolonizācijas rezultātā kā “mazattīstītiem apgabaliem”, kam nepieciešama attīstība, kas kļuva par cits rekolonizācijas termins.
No tās kā pašorganizētas evolūcijas nozīmes tā kļuva par ārēji uzspiestām ekonomiskajām sistēmām, lai saglabātu bijušās kolonijas atkarīgas no impērijas, ieslodzītu parādos, īres avotus no procentu atmaksas. Sanāksmē Bretonvudsā 1944. gadā, divus gadus pēc Mahatma Gandija aicinājuma “Pamest Indiju”, tika izveidotas jaunas institūcijas, piemēram, Pasaules Banka un SVF, lai turpinātu koloniālo ieguvi un ekonomisko aizplūšanu. “Attīstība” kļuva par jauno kolonizāciju, lai leģitimizētu cilšu pārvietošanu no mežiem un zemnieku pārvietošanu no savas zemes.
Arī “izaugsmes” izcelsme ir bioloģijas un dzīves pasaulē. Augi aug, bērni aug. Izaugsme, tāpat kā attīstība, agrāk attiecās uz izaugsmi un dzīves uzplaukumu. “Izaugsme” kā IKP tika izgudrota, lai mobilizētu resursus karam. Izaugsmes definīcija balstījās uz "ja jūs ražojat to, ko patērējat, jūs neražot". Tas bija globāls uzbrukums vietējām pašnodrošinošām, pašpaļāvīgām ekonomikām, piemēram, tām, kas nodrošina sieviešu iztiku.
Tādējādi dabas pārsteidzošie ūdens un barības vielu atjaunošanas cikli tiek definēti kā neražošanās. Pasaules zemnieki, kas nodrošina 72 procentus no pārtikas, tiek definēti kā neproduktīvi. Sievietes, kuras veic lielāko daļu darba, tiek definētas kā tādas, kas nestrādā šajā “izaugsmes” paradigmā.
IKP jeb iekšzemes kopprodukts parādījās gan kā mūsu laika spēcīgākais skaitlis, gan dominējošais jēdziens. Tas it kā mēra tautu bagātību. Neierobežota izaugsme ir ekonomistu, uzņēmēju un politiķu fantāzija. Tas tiek uzskatīts par bagātības un progresa mērauklu.
Vairākkārt tiek teikts, ka, lai novērstu nabadzību, mums ir jābūt izaugsmei. Bagātajiem jākļūst superbagātiem, miljonāriem — par miljardieriem, lai “izaugsme” izbeigtu nabadzību.
Naudas plūsmas pieaugums caur IKP ir pilnībā atrauts no reālās vērtības, bet tie, kas uzkrāj finanšu resursus, var pretendēt uz cilvēku reālajiem resursiem: zemi un ūdeni, mežiem un sēklām. “Izsalkušā” nauda ir pirms pēdējās ūdens piles un pēdējās zemes collas uz planētas. Tas nav nabadzības, bet gan cilvēktiesību, taisnīguma un ekoloģiskās drošības gals. Cilvēki ir padarīti vienreiz lietojami pasaulē, kur valda nauda un naudas vērtība ir aizstājusi cilvēciskās vērtības, kas noved pie ilgtspējības, taisnīguma un cilvēka cieņas.
Kādi izaugsmes rādītāji ir viena procenta superpeļņa. Tas, ko tā nevar izmērīt, ir dzīvības iznīcināšana dabā un sabiedrībā. Nabadzība un 99 procentu atstumtība no ekonomikas viena procenta apmērā ir saistīta ar izaugsmes paradigmu. Ir teikts, ka kūkai ir jāpalielinās, lai to varētu dalīt lielākam skaitam. Tādā veidā fundamentālistu izaugsmes reliģijā tiks novērsta nabadzība.
Taču ilūzijas, kas aizstāj reālu bagātību un reālus cilvēkus, patiesībā liek ekoloģiskajai/materiālajai kūkai sarukt. Turklāt sarūkošo kūku saindē procesi, kas rada “izaugsmi”: vēl viens vārds viena procenta peļņai. Sarūkoša saindēta kūka kļūst par cēloni pieaugošai nabadzībai, nevienlīdzībai, slimībām. Tā nav atbilde uz nabadzību, tā ir gan nabadzības, gan ekoloģiskās iznīcināšanas cēlonis.
Procesi, kas ļauj vienam procentam uzkrāt neierobežotu bagātību, ir tie, caur kuriem viņi satver resursus un cilvēku iztikas līdzekļus, radot nabadzību. Galējas nabadzības radīšana un ārkārtējas bagātības uzkrāšana ir vienots savstarpēji saistīts process. Anglijas bagātības pieaugums koloniālisma laikā bija saistīts ar nabadzības un bada radīšanu Indijā. Bagātības koncentrācija viena procenta rokās ir saistīta ar planētu krīzi, kā arī bada un nabadzības padziļināšanas krīzi.
Ekonomiskā izaugsme slēpj nabadzību, ko tā rada, iznīcinot dabu un dabas spēju nodrošināt preces un pakalpojumus, kā arī iznīcinot sabiedrības pašnodrošināšanas spējas, kuras Gandijs sauca par "svadešu". Manipulācijas ar ekonomiku caur IKP ir jāaizstāj ar attīstības modeli visas dzīves un visu cilvēku labklājībai.
Tāpēc tādas valstis kā Butāna labklājības mērīšanai ir pieņēmušas nacionālo kopproduktu, nevis nacionālo kopproduktu. Ekonomisti, piemēram, Džozefs Stiglics un Amartja Sena, ir atzinuši, ka IKP neaptver cilvēka stāvokli. Navdanya sadarbojas ar Butānu, lai veiktu pāreju uz 100% bioloģisko Butānu, kā arī pāreju no IKP uz kopējo nacionālo laimi kā sociāli ekonomiskās labklājības mērauklu. Bioloģiskā audzēšana rada laimi un labklājību planētai — gan lauksaimniekiem, gan visiem, kas ēd.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot