Nāvējošais sprādziens Polijā aizsāka vairākas stundas gandrīz jautras spekulācijas par to, vai NATO pievienosies cīņai pret Krieviju.
Vakar aptuveni pulksten 1:XNUMX pēc austrumu laika parādījās ziņas, ka raķešu pāris ietriecās klusā lauksaimniecības pilsētā Polijā. Traģiskajā sprādzienā gāja bojā divi vietējie iedzīvotāji, kas ir pirmā reize, kad karš Ukrainā pārplūda NATO teritorijā.
Rietumu amatpersonas šobrīd ir plaši vienisprātis, ka Krievijā ražotās raķetes S-300 palaida Ukrainas spēki, cenšoties stāties pretī Krievijas uzbrukumiem viņu infrastruktūrai. Taču šāds secinājums tika izdarīts pēc ilgas dienas, kurā tika rādīts ar pirkstu, daudziem politikas un plašsaziņas līdzekļu līderiem sprādzienu izmantojot kā iespēju nosodīt Maskavu un aicināt uz ātru atbildi, līdz pat NATO kolektīvās aizsardzības solījuma piesaukšanai.
Atklātāk sakot, vakardien daudzi cilvēki aicināja uz karu starp divām pasaules lielākajām kodolvalstīm.
Šis incidents sniedz unikālu ieskatu tajā, kā krīzes brīži, kurus bieži raksturo ierobežota informācija un spēcīgas emocijas, rada apstākļus straujai eskalācijai, norāda Džordžs Bībe no Kvinsija institūta.
"Mēs visi ejam tuvu katastrofas robežai, un ASV nevajadzētu būt pārliecinātām, ka mūs nepārgrūdīs spēki, kurus mēs nevaram kontrolēt," sacīja Bībe, kurš iepriekš vadīja CIP Krieviju. Analīzes grupa.
Lai labāk izprastu šo dinamiku, ir noderīgi tuvāk aplūkot vakardienas notikumus.
Pirmā norāde, ka Polijā kaut kas ir nogājis greizi, nāca 12:38 pēc austrumu laika, kad Reuters ziņots ka Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis bija sasaucis savas nacionālās drošības komandas ārkārtas sanāksmi. Īsi pēc pulksten 1 Polijas mediju satraukums atklāja ka raķetes bija iemesls ārkārtas pulcēšanai.
Ātri sāka parādīties pirmie sprādziena attēli, liekot dažiem analītiķiem to darīt norādīt ka atlūzas šausmīgi izskatījās pēc raķetes S-300, kas ir daļa no padomju laika pretraķešu aizsardzības sistēmas, ko Kijeva turpina izmantot arī mūsdienās.
Bet pulksten 2, tikko bija sācis kļūt skaidrs, ka Krievija ir maz ticams vaininieks, AP News publicēti viena teikuma un viena avota stāsts, kas izrādītos ļoti nozīmīgs: "Kāda augsta ASV izlūkdienesta amatpersona saka, ka Krievijas raķetes šķērsoja NATO dalībvalsti Polijā, nogalinot divus cilvēkus."
Dažu minūšu laikā ievērojamas plašsaziņas līdzekļu personības jau bija sākušas aicināt NATO atsaukties uz V pantu, kas paredz, ka dalībvalstis tiekas, lai noteiktu kolektīvu reakciju ikreiz, kad kādai no tām tiek uzbrukts. (Ir vērts atzīmēt, ka pretēji plaši izplatītam uzskatam V pants neparedz ātru reakciju, un Kongresam, visticamāk, būtu jāapstiprina šāda rīcība.)
2:10 ukraiņu žurnāliste Nika Melkozerova ar ievērojamu sekotāju skaitu Rietumos, tweeted "Tātad.. 5. pants?" Melkozerova 20 minūtes vēlāk mīkstināja savu komentāru, aicinot iesaistītās puses "gaidīt oficiālu informāciju".
Taču Ukrainas parlamenta deputātei Lesijai Vasiļenko nebija tādas neapmierinātības. Likumdevējs vienkārši tweeted frāzi “5. pants” plkst. 2:29, pievienojot vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins "pārbaudīja robežas" ar streikiem un "reakciju = nomierināšanu".
Pols Masaro, ievērojams Ukrainas atbalstītājs un ASV Helsinku komisijas loceklis, teica aptuveni tajā pašā laikā, kad “Krievijas terorisms” bija sasniedzis Poliju, pievienojot neilgi pēc tam bija "[grūti] noticēt, ka tas bija negadījums".
Šķita, ka daži NATO līderi sekoja Masaro un Vasiļenko pēdās. "Ļoti noraizējies par Krievijas raķešu kritumu Polijā," tweeted Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavs Nads plkst.2:46. "Būs ciešā kontaktā ar [NATO sabiedrotajiem], lai koordinētu [reakciju]."
"Vecākais Eiropas diplomāts" atbalsis Nads izdevumā Politico, sakot, ka ir "šausmīgi redzēt, kā izmisušais režīms uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un ar upuriem skar sabiedroto teritoriju". (Diplomāts nodrošināja risku, norādot, ka uzbrukuma autors vēl nav apstiprināts.)
Pentagona pārstāvim bija nelaime, jo viņš jau bija ieplānojis preses konferenci pulksten 2, kad par sprādzienu bija maz zināms. "Es nevēlos spekulēt, kad runa ir par mūsu drošības saistībām un 5. pantu," Patriks Raiders teica, norādot, ka viņš nevarēja apstiprināt AP ziņojumu. "Taču mēs esam skaidri pateikuši, ka aizsargāsim katru NATO teritorijas collu."
Paraugsolījums aizstāvēt “katru NATO teritorijas collu” izpelnījās lielu atsaucību.
Ņemot vērā Krievijas it kā bezjēdzīgo uzbrukumu NATO, uz spēles bija likta ne mazāk kā organizācijas kā kolektīvās aizsardzības organizācijas uzticamība.
Vai vismaz tā uzskata Anderss Aslunds no Atlantijas padomes apgalvoja ap pulksten 3:30. Ziņojumā, kas tieši adresēts prezidentam Džo Baidenam, Aslund teica, "Jūs esat apsolījis aizstāvēt "katru NATO teritorijas collu". Vai jūs tagad bombardēsiet Krieviju?" Viņš piebilda, ka Baidena pirmajam solim vajadzētu būt lidojumu aizlieguma zonas izveidei Ukrainā pirms "Krievijas Melnās jūras flotes attīrīšanas".
Tajā pašā laikā ievērojamais Eiropas politikas eksperts Sergejs Sumlenijs netieši vīrusu tviterī, ka uzbrukums bija tīšs Krievijas uzbrukuma Ukrainas infrastruktūrai pagarinājums.
Drīz pēc tam Mihailo Podoļaks, viens no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenajiem padomniekiem, paziņots ka streiki nebija "negadījums, bet gan apzināti plānots "sveiciens" no [Krievijas], kas maskēts kā "kļūda".
Krievija noraidīts apgalvojumā, ka "[ne]viens trieciens objektiem Ukrainas un Polijas valsts robežas tuvumā netika veikts ar Krievijas iznīcināšanas līdzekļiem." Taču, kā saprotams daudziem Ukrainas atbalstītājiem, Krievijas vārds vairs nav īpaši populārs.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba atbildēja 4:35, ka Maskava "popularizē sazvērestības teoriju, ka tā it kā bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete", kas trāpīja Polijai. "Nevienam nevajadzētu pirkt Krievijas propagandu vai pastiprināt tās vēstījumus," piebilda Kuleba. Aptuveni tajā pašā laikā Zelenskis tweeted ka “Krievijas uzbrukums kolektīvajai drošībai eiroatlantiskajā reģionā ir būtiska konflikta eskalācija”.
Par laimi, Baidena administrācija neuztvēra ēsmu. Neskatoties uz asajiem Kijevas, ASV un Polijas amatpersonu vārdiem saglabāta ka raķešu izcelsme bija neskaidra, un uzstāja, ka tām ir nepieciešams vairāk laika, lai izmeklētu incidentu. 7:20 Baidens, kurš šobrīd atrodas Bali uz GXNUMX konferenci, pēc sarunas ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu piedāvāja "pilnīgu atbalstu" Varšavas izmeklēšanai.
Spekulācijas un aicinājumi uz eskalāciju turpināja plosīties, kamēr amatpersonas no visām Rietumvalstīm rīkoja ārkārtas sanāksmes. Pagāja gandrīz pusnaktij, līdz AP News beidzot ziņot "Trīs ASV amatpersonas sacīja, ka provizoriskie novērtējumi liecina, ka Ukrainas spēki raidīja raķeti uz ienākošo Krievijas raķeti otrdien, kad Ukrainas elektrisko infrastruktūru sagrauj."
Pat pēc šo ziņu parādīšanās Podoljaks saglabāta ka NATO Ukrainā jāievieš lidojumu aizlieguma zona, kas, visticamāk, prasītu Rietumu pilotiem tieši cīnīties ar saviem Krievijas kolēģiem, tādējādi karojot četras valstis ar kodolieročiem. Kijeva turpina noliegt, ka izšāvusi raķetes.
Šorīt, Baiden apstrīdēts Ukrainas līnija, sakot, ka ir maz ticams, ka raķetes nāks no Krievijas. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņots ka "nav nekādu pazīmju, ka tas būtu apzināta uzbrukuma rezultāts", taču piebilda, ka Krievija uzņemas galīgo atbildību par uzbrukumu, ņemot vērā Maskavas iebrukumu un nepārtrauktos uzbrukumus Ukrainas pilsētām.
Notikumu trajektorija, sākot no sākotnējā ziņojuma par raķetēm, kas trāpījušas Polijas iekšienē, iezīmē atšķirību starp ASV un Ukrainas interesēm attiecībā uz NATO tiešu iesaistīšanos konfliktā, norāda Bībe.
"Šajā jautājumā pastāv skaidras interešu atšķirības, un Baidena komanda bija pietiekami piesardzīga, apkopojot faktus par notikušo un nesteidzoties spriest par iespējamo atriebību," viņš teica.
Galu galā balsis, kas aicināja uz mieru, uzvarēja savus vanagākos kolēģus. Taču incidents kalpo kā spilgts atgādinājums, ka krīzes brīžos ātri izplatās dezinformācija, kas var izraisīt bīstamu eskalāciju. Tas padara vēl svarīgāku, lai lielākie tirgi, piemēram, AP News, pirmo reizi saprastu stāstu pareizi, kā žurnālists Kens Klipenšteins apgalvoja Twitter.
"Tāpēc žurnālistiem ir jāpārbauda informācija, pirms viņi to ziņo," rakstīja Klipenšteins.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot