Grieķijas parlaments 30. martā pieņēma jaunus taupības pasākumus, lai gan ar nelielu balsu vairākumu. Likumprojektā bija tikai trīs panti, kas, šķiet, dod pēdējo triecienu atlikušajām strādnieku un pensiju tiesībām, valsts ekonomikai un valsts īpašumtiesībām uz zemi. pakalpojumus.
Grieķijā tiesību aktus parasti pieņem ar šauru balsu vairākumu. Pašreizējā parlamentā šo vairākumu lielākoties nodrošinājušas izmaiņas vēlēšanu likumā pirms pēdējām vēlēšanām, saskaņā ar kurām uzvarējusī politiskā partija saņem 50 papildu deputātu vietas. Rezultātā Jaunajā demokrātijā, kas ir lielākā valdošās koalīcijas partija, ir daudz deputātu, kas ir diezgan nesamērīgi ar balsojumu, ko tā saņēma.
Pašreizējo finanšu ministru Janisu Stournarasu, tehnokrātu, nevis ievēlēja, bet gan tieši iecēla valdība. Tā tas bija ar citu tehnokrātu Lukasu Papademosu, kurš tika iecelts par premjerministru 2011. gada novembrī izveidotajā pagaidu valdībā, kuras uzdevums bija īstenot pret tautu vērstu "troiku" (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka). imperatīvi.
Arī citi valdības veiktie nedemokrātiskie pasākumi ir paredzēti, lai veicinātu tās postošās politikas uzspiešanu. Šim nolūkam valdība ir pieņēmusi tiesību aktus, kas atļauj valsts ierēdņu atlaišanu ar prezidenta dekrētu.
Secīgās valdības kopš pirmās “memoranda” vienošanās ir apsūdzētas konstitūcijas pārkāpumos. 2010.gadā ar "troiku" noslēgtā "memoranda" līguma likumību izpelnījušies juristi un arodbiedrības. Tika apšaubīta arī procedūras pareizība, kad tika nobalsots par “memorandu”.
Tagad ir ierasta valdības prakse nodot likumprojektus parlamenta balsojumam, sakraujot kopā daudzus nesaistītus punktus un nosakot likumprojektus kā “steidzamus”. Mērķis ir nepopulārus pasākumus pieņemt gludi un ātri. Tāda pati taktika tika izmantota 30. martā, kad tika nobalsots par pasākumiem, kas līdzvērtīgi ceturtajam memorandam. Likumprojekta pieņemšanas laikā protestētājus pie parlamenta piekāva, palaida ar asaru gāzi un aizturēja īpašas policijas vienības.
Tas bija bezprecedenta miera laika uzbrukuma turpinājums Grieķijas iedzīvotājiem. Šis uzbrukums notiek visās dzīves jomās un ietekmē cilvēkus tiktāl, ka tiek apdraudēta viņu dzīvība.
Cietušie
Acīmredzamākie upuri ir cilvēki, kuri izvēlējušies izbeigt savu dzīvi taupības problēmu dēļ. Pašnāvību skaits kopš pirmā “memoranda” līguma noslēgšanas ir aptuveni 5000. Grieķija šobrīd ieņem vadošo pozīciju pasaulē pieaugošā pašnāvību skaita ziņā. Arī ļoti iedragātā veselības aprūpes sistēma rada daudz ciešanu un nespēj apturēt nāves gadījumus, no kuriem parasti ir iespējams izvairīties. Tomēr pašnāvības un nopietni neatbilstošās veselības aprūpes smagās sekas ir tikai daļa no kopējā attēla.
Trijotne un Grieķijas valdība, kas strādā lielu korporatīvo interešu labā, ir ļauni grauj sociālās, darba un cilvēktiesības. Turklāt viņi ir ķērušies pie lielākās daļas cilvēku mājām un banku uzkrājumiem. Grieķijas valdība arī plašā mērogā laupa iedzīvotājiem valsts īpašumu, pārdodot pamatpakalpojumus, mežus, ostas, sabiedriskās telpas un pieminekļus — par niecīgu atlīdzību. Mērķis ir izlaupīt valsts dabas bagātības un maksimāli izmantot tās trūcīgos un pakļautos iedzīvotājus.
Lai ieviestu šādus barbariskus pasākumus, esošās pilnvaras strauji atmet visus atlikušos demokrātijas izlikšanos. Grieķija tagad ir diezgan līdzīga totalitāram režīmam, neskatoties uz tās demokrātisko fasādi. Vardarbīgie ekonomiskie un sociālie pasākumi tiek saskaņoti ar vardarbīgām represijām un netaisnīgu parasto cilvēku vajāšanu.
Policijas un citu valsts iestāžu vardarbība galvenokārt vērsta pret tiem, kas pretojas. Tomēr valsts terorisms ir caurstrāvojis visas dzīves jomas un ietekmē lielāko daļu cilvēku. Brutālas policijas represijas pret tiem, kas meklē pienācīgu dzīvi, ir ikdiena.
Pašlaik dinamiski rīkojas tādas cilvēku grupas kā apkopējas, skolotāji un skolu apsargi, kurus valdība negodīgi atlaiž no darba un atgūst darbu. Tas, ko viņi saņem, ir nepiekāpība un policijas brutalitāte.
Policijas vardarbība pret atlaistajām Finanšu ministrijas apkopējām ir bijusi pastāvīga viņu neatlaidīgās cīņas laikā. Tas sasniedza kulmināciju 26. martā, kad četras apkopējas, kuras lūdza tikties ar ministru, tika satriektas tik smagi, ka tika ievietotas slimnīcā.
Biežāk protestētājus piekauj policija un apsmidzina ar ļoti toksiskām ķīmiskām vielām (pieklājīgi saukta par "asaru gāzi"). Šīs mežonīgās uzvedības rezultātā cilvēkiem ir radušās elpošanas problēmas, lauztas rokas, zaudējuši dzirdi no apdullināšanas granātām vai guvuši nopietnas galvas vai acu traumas.
20. gada 2011. oktobrī kāds vīrietis nomira no sarežģījumiem, kas saistīti ar asaru gāzes ieelpošanu protesta pret taupības pasākumiem laikā pie parlamenta.
Mērķauditorija pa kreisi
Policija ir ierasta prakse vērsties pret kreiso arodbiedrību biedriem, fotoreportieriem un žurnālistiem un pat ievēlētiem deputātiem. Divi deputāti no opozīcijā esošās Radikāli kreiso koalīcijas (SYRIZA) tika zvērināti, brutāli spārdīti un sisti ar policijas stekiem simboliskas ministrijas okupācijas laikā pagājušā gada februārī. Tas notika neskatoties uz to, ka viņi policijai parādīja MP ID kartes.
Labi zināms gadījums, kad žurnālists ir cietis no policijas, ir fotoreportieris Marioss Loloss. Viņš tikai nedaudz izvairījās no nāves, kad 2012. gada aprīlī demonstrācijas laikā viņu sasita ar policijas nūju un viņam tika veikta traumatiska smadzeņu traumas operācija. Viņam jau pāris reizes iepriekš protestu laikā policisti bija iesituši pa galvu.
Dārgu kameru sagraušana ir vēl viena iecienītākā policijas prakse, lai novērstu viņu darbību publiskošanu.
12. gada 2012. februārī, kad parlamentā tika apspriesti bargie pasākumi, kas saistīti ar otro “memoranda” vienošanos, policija mītiņu ārpus ēkas aprāva ar asaru gāzi. Viņi izpildīja šo spēka izrādi blakus slavenajam dziesmu autoram Mikim Teodorakim un pasaulslavenajam kreisajam politiķim Manolisam Glezo tieši tad, kad abi vīrieši gatavojās uzrunāt pūli. Politiķiem radās elpošanas problēmas un viņi tika nogādāti Saeimas slimnīcā medicīniskās palīdzības sniegšanai.
Policijai nav šaubu par izsmidzināšanu tieši uz cilvēku sejām vai bagātīgu ķīmisko vielu lietošanu ārpus slimnīcām, bērnudārziem vai skolām.
Skouries
2013. gada martā policija palaida asaru gāzi Ierissos pilsētā. Viņu mērķis bija cilvēki, kas protestēja pret kalnrūpniecību tuvējā mežā Skouries Halkidiki reģionā. Dažas asaru gāzes granātas tika iemestas tieši skolas pagalmā, kā rezultātā skolēni zaudēja samaņu un tika hospitalizēti.
Cīņa pret mežu izciršanu un meža ieguvi ir bijusi lieliska. Tas ir guvis lielu atbalstu visā Grieķijā. Apkārtnē, kā arī citās Grieķijas daļās notikuši milzīgi protesti.
Darījuma nosacījumi starp Grieķijas valdību un kalnrūpniecības uzņēmumu Eldorado Gold ir skandalozi. Raktuves, no kurām paredzēts atdot 22 miljardus eiro, uzņēmumam praktiski tika uzdāvināta par 11 miljoniem eiro. Tika iemests milzīgs laukums (kurā ietilpst cilvēku mājas!), kā arī ēkas, papildu zeme un aprīkojums.
Papildus šiem apsvērumiem lielas bažas rada gaidāmais neatgriezeniskais kaitējums videi, kas izplatīsies simtiem tūkstošu kilometru rādiusā. Sekas uz vidi, augsni, gaisu, jūru, ūdeni, pārtikas ķēdi, cilvēku veselību, lauksaimniecību, zvejniecību, nodarbinātību un tūrismu būs milzīgas.
Valdība ir atklāti izmantojusi policiju kā korporatīvo interešu kalpus pret cilvēkiem un vidi. Policijas nežēlība un nelikumīgi aresti, aizturēšanas un kriminālvajāšanas prakse ir bijusi ārkārtēja.
Cenšoties ierobežot pretestību, policija pastāvīgi dažādos veidos terorizējusi aktīvistus šajā rajonā. 10. gada 2013. aprīļa rītausmā policija ielauza divu māju ārdurvis, kamēr tajās atradās ģimenes, lai arestētu divus vīriešu kārtas aktīvistus. Tiek apgalvots, ka abi vīrieši nodarījuši materiālos zaudējumus uzņēmuma īpašumam.
Reiz, 21. gada 2012. oktobrī, miermīlīgā protesta laikā, ko ieskauj četras speciālās policijas vienības, policija izšāva milzīgu daudzumu ķīmisko vielu un apsūdzēja protestētājus, dzenot cilvēkus, lamājoties, sitot, izsitot automašīnu logus, griežot automašīnas riepas un metot gāzi. granātas — pat automašīnās ar pasažieriem. Viņi uzbruka deputātiem, nosūtīja cilvēkus uz slimnīcu, arestēja 14 cilvēkus un stundām ilgi neļāva advokātiem iekļūt policijas iecirknī.
Policija bieži strādā kopā ar uzņēmuma privāto apsardzi uzņēmuma pusē pret cilvēku gribu un labklājību. Sabiedriskās kārtības un pilsoņu aizsardzības ministrija neslēpj, kurus pilsoņus tā aizsargā.
Privātās intereses
Policija ir izrādījusi arī pārmērīgu dedzību, rūpējoties par lielām privātajām interesēm, protestējot pret ceļu nodevas staciju izplatību un nodevām par slikti būvētiem un slikti uzturētiem valsts autoceļiem. Ceļu būves un uzturēšanas privatizācija ir bijusi ļoti ienesīga, un ceļu nodevas stacijas turpina nepamatoti izplatīties. Maksas ir šokējoši augstas un turpina pieaugt, savukārt attiecīgie ceļi ir nedroši. Kā norāde, kopējā ceļa nodeva starp Atēnām un Salonikiem 503 kilometru garumā, braucot abos virzienos, ir 58.30 eiro.
Vēl viens vardarbības akts privātas peļņas gūšanai, kas vēl vairāk ierobežoja demokrātiskās tiesības un piekļuvi objektīvai informācijai, bija nacionālās radio un televīzijas raidorganizācijas ERT (Grieķijas radio un televīzijas) nelikumīgā pēkšņa slēgšana pagājušā gada jūnijā. Tas ir aizstāts ar jaunu apraides pakalpojumu ar daudz zemāku kvalitāti un ar lielu privāto uzņēmumu iesaistīšanos. Tagad darbinieki strādā daudz sliktākos apstākļos.
Līdzīgs plāns pašlaik tiek īstenots ar Valsts veselības aprūpes dienesta valsts ārstu operācijām. Tas radīs atlaišanu, sliktākus apstākļus atlikušajiem darbiniekiem un nodevu uzlikšanu par sliktas kvalitātes veselības aprūpi.
Skolas veica reidus
Jebkāda veida izaicinājums šādām netaisnībām tiek apslāpēts. Policisti pat ir veikuši reidus skolās, it kā, lai pārbaudītu noziedzīgu darbību vai atklātu skolēnus, kuri smēķē tualetēs. Šie pienākumi ir tikai Izglītības ministrijas kompetencē. Ir viegli secināt, ka patiesais mērķis ir izveidot skolās policijas kontroles un terora gaisotni, lai novērstu skolēnu pretvalstisku rīcību.
To apliecina nesenie incidenti, kad policija lūdz direktoriem informāciju par skolēnu aktīvistiem. Skolēni, kuri piedalījušies skolas nodarbībās, tiek izsaukti uz policijas iecirkni. Viņi tiek pratināti par viņu ģimeņu un skolotāju politiskajiem uzskatiem un balsošanas praksi, tiek spiesti sniegt informāciju par citu studentu lomu profesijā un bieži tiek saukti tiesā. Tādā pašā garā tiek saukti pie atbildības vidusskolas skolotāji par sava viedokļa paušanu par profesijām vecāku sapulcēs.
Tāpat pašvaldību darbinieki tiek pratināti par viņu arodbiedrības darbību.
Pirmo reizi pēc militārās huntas tumšajām dienām, kas beidzās 1974. gadā, šāda veida prakse atkal ir kļuvusi par normu. To laikus atgādina arī streiku, mītiņu un gājienu aizliegšana.
Neatkarīgi no politiskās pretestības tiek sodīta pat kreisā spārna vai kopienas grupu sociālā solidaritāte. Policija regulāri vajā veselības aprūpes darbinieku sociālās operācijas un atvērtus pārtikas tirgus ar saprātīgu cenu, ko tieši pārdod ražotājs.
Pastāv arī vēl ekstrēmākas policijas uzvedības gadījumi, piemēram, aktīvistu vai aizturēto migrantu spīdzināšana. Tika ziņots par vienu labi zināmu gadījumu, kad policija spīdzināja antifašistu aktīvistus Aizbildnis oktobrī 2012.
Redzot, ka policija gandrīz visos gadījumos bauda pilnīgu nesodāmību, ir loģisks secinājums, ka šīs metodes tiek atbalstītas ar valdības rīkojumiem.
Policijai ir dotas pilnvaras pārbaudīt cilvēku nodokļu parādus. Ir bijuši daudzi vāji vecu cilvēku aresti par nodokļu parādiem, ko izraisījusi apzināti plēsonīga valdības politika. Ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri ieslodzīti par parādiem. Aptuveni 210,000 5000 nodokļu maksātājiem tagad draud cietumsods par nodokļu parādiem līdz 7500 eiro (gandrīz XNUMX USD).
Cietumi
Apstākļi cietumā ir kļuvuši šausmīgi. Tā ir pirmā reize, kad Grieķijas cietumi ir tik pārpildīti. Cietumos ar kopējo ietilpību 10,000 ieslodzītie atrodas vairāk nekā 5584 XNUMX cilvēku. Apkures vai veselības aprūpes gandrīz nav, un ieslodzītie ir pakļauti dzīvībai bīstamām lipīgām slimībām.
Šādos apstākļos 27. martā cietumsargi sasita un līdz nāvei nomocīja albāņu izcelsmes ieslodzīto. Viņš gaidīja tiesu par viena viņu kolēģa nāvējošu noduršanu. Apsarga nogalināšanas apstākļi vēl tiek izmeklēti.
Valdības un tās iestāžu nelikumības tagad ir ikdienišķa parādība. Šo nicinājumu pret demokrātiju, kas ir nepieciešama barbariskas politikas uzspiešanai, papildina arī atbalsts, ko valdībai sniedz citi mehānismi.
Galvenie mediji palīdz valdībai un trijotnes destruktīvajam darbam, manipulējot ar sabiedrisko domu. Žurnālisti, kas veic šo darbu, bauda īpašas privilēģijas, savukārt tiem, kas dara godīgu darbu, bieži tiek dotas grūtības.
Žurnālists Popi Kristodulidū ziņoja par informāciju, kas jau publicēta valdības izdevumā februārī. Viņa tika aizturēta un izmeklēta par militāro noslēpumu izpaušanu, iespējams, tāpēc, ka viņas raksta slīpums nebija pa prātam varas iestādēm.
Autoritārisms un vardarbība ir izplūdusi cauri Grieķijas sabiedrībai kopumā. Policija un privātie apsargi tagad ir redzami visur. Vardarbība pret minoritāšu grupām un sievietēm ir sasniegusi nepieredzētus augstumus – turklāt šīs grupas jau tagad visvairāk skar mežonīgā valdības politika.
Neonacisti
Neonacistu Zelta rītausmas dalībnieki, parasti bandās, ir uzbrūkuši migrantiem un nogalinājuši tos, pamatojoties uz viņu izskatu un sociālo stāvokli. Mērķi ir bijuši arī kreisi noskaņoti cilvēki, grupas vai biroji. Antifašistiskais reperis Pavloss Fissas bija pirmais ne-migrants, kuru nogalināja Zelta rītausmas ļaundari. Kopš tā brīža bandas noziedzīgā darbība kļuva plaši zināma.
Lai gan šī aktivitāte ir mazinājusies, daļēji spēcīgas antifašistiskas darbības dēļ, tā ir pavērusi ceļu rasistiskajai valdības politikai.
Pirmo reizi valsts vēsturē ir migrantu koncentrācijas nometnes, kurās šausminošos apstākļos aizturēti tūkstošiem cilvēku. Tāpat ir daudz kurdu un turku aktīvistu izdošanas, pamatojoties uz viņu politisko pārliecību un darbību.
Tāda pati attieksme pagājušā gada februārī noveda pie traģiskā likteņa 12 bēgļiem un viņu izdzīvojušajiem radiniekiem netālu no Farmakonisi salas Egejas jūrā. Viņi bija iebraukuši valstī ar laivu, taču krasta apsardze viņus esot atgrūdusi; Noslīkuši 12 cilvēki.
Pēc šī notikuma (kas ir tikai viena no līdzīgu traģēdiju sērijām) valdība nolēma ieviest likumu, kas paredz to migrantu izdošanu, kuri ir nepatiesi ziņojuši par vardarbību. Jādomā, ka tiesu lēmumi tiks balstīti uz vainīgo kolēģu liecībām.
Saistīta problēma ir ļoti ierobežota piekļuve juridiskajam atbalstam mazāk ietekmīgajiem, jo juridiskā atbalsta dienestu pilnvaras ir samazinātas un valdības juridiskie maksājumi ir nesamērīgi. Turklāt tiesu lietu skaits ir satraucoši pieaudzis ekonomisko un sociālo problēmu (tostarp noziegumu) dēļ, kas izriet no “memoranda” politikas. Civillietu izskatīšanas tiek atliktas uz laiku līdz četriem gadiem, savukārt ierasts, ka ar parādiem saistītās lietas izskatīšana paredzēta 2022.gadā.
Grieķijā notiek daudzi citi demokrātisko tiesību mazināšanas aspekti un gadījumi. Bet no gaišās puses ir bijusi liela pretestība un pat dažas daļējas uzvaras.
Taču cīņai ir jābūt daudz organizētākai, koordinētākai un vienotākai — pretējā gadījumā nav cerību gāzt šo necilvēcīgo sistēmu.
[Raksta īsāka versija parādījās Zaļā kreisā nedēļa #1004.]
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot
1 komentēt
Kā tas viss atbilst Eiropas Savienības atzītajām vērtībām?