ASV finanšu puve izplatījās, izraisot globālu ekonomisko krīzi ar katastrofāliem rezultātiem: darba vietu nav, miljoniem īpašumu īpašnieku bankrotēja, sociālā drošība samazinās. Tas bija pirms pieciem gadiem. Tagad ir pilnīgi iespējams, ka nākamais Baltā nama amats varētu būt Vilards Mits Romnijs, kurš savu milzīgo bagātību ir parādā finanšu spekulācijām, darba vietu pārvietošanai un nodokļu oāzēm Kaimanu salās.
Viņa izvēlētais Pols Raiens par republikāņu viceprezidenta kandidātu sniedz ieskatu par to, kā ASV varētu izskatīties, ja vēlētāji 6. novembrī izvēlētos lielāko no diviem ļaunumiem. Baraks Obama jau ir pieņēmis plānu budžeta deficīta samazināšanai, samazinot izdevumus labklājībai, nepaaugstinot ārkārtīgi zemo nodokļu līmeni augstākajiem ienākumiem (1), taču šī demokrātiskā padošanās Raienam ne tuvu nav pietiekama. Saskaņā ar viņa programmu, kuru atbalstīja Romnijs un kuru atbalstīja Pārstāvju palātas republikāņu vairākums, turpmāk tiks samazināta 20% nodokļu likme, nodokļu griesti tiktu samazināti līdz 25%, kas ir zemākie kopš 1931. gada, un palielināt aizsardzības izdevumus no šī brīža līdz 2017. gadam; tas viss tiktu panākts, samazinot budžeta deficīta attiecību pret IKP līdz 10% no pašreizējā līmeņa. Kā Raiens to sagaida? Lielāko daļu katras valsts civilo pienākumu nododot privātajam sektoram vai labdarībai. Izdevumi Medicaid, valsts federālajai programmai nabadzīgo cilvēku veselībai, galu galā būtu par 78% mazāki (2).
Kopš pagājušā gada sākuma Obama ir īstenojis taupības politiku, kas gan ASV, gan citviet ir bijusi gan neefektīva, gan ārkārtīgi barga. Viņš uzņemas nopelnus par (retām) labajām ziņām ekonomikas frontē, ko viņš attiecina uz savu prezidentūru; un viņš sliktas ziņas (tostarp darba trūkumu) piedēvē republikāņu opozīcijai. Tā kā šie argumenti, visticamāk, nemobilizēs vēlētājus par viņu, Obama paļaujas uz bailēm no republikāņu radikālajiem labējiem uzskatiem, lai panāktu viņu ievēlēšanu uz otro termiņu. Bet ko viņš darītu ar to, ja viņa pirmā termiņa solījumi ir salauzti un novembrī ievēlētais Kongress, šķiet, noteikti ir labējāks nekā tas, ar kuru Obama saskārās, stājoties amatā?
Atkal, politiskajai sistēmai, kas darbojas divu partiju labā, kas krīt viena pret otru, lai sniegtu labvēlību biznesa aprindām, miljoniem amerikāņu, kuri ir vīlušies par Obamas vājumu, joprojām būs spiesti balsot par viņu. Tāpēc viņi atkāpsies no amata un izdarīs parasto izvēli, ko piedāvā ASV, starp sliktu un sliktāku. Taču viņu lēmumam būs plašākas sekas: uzvara Republikāņu partijai, kas ir apņēmības pilna nojaukt jebkuru labklājības valsts palieku, kas ir uzticīga kristiešu fundamentālistu līnijai un kuru vada paranoisks naids pret islāmu, būtu paraugs Eiropas tiesībām, kas jau ir kārdinājums iet to pašu ceļu.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot