Novembra beigās NATO (spēcīgi ASV) spēki uz Afganistānas robežas sadūra 24 Pakistānas karavīrus. 30. novembrī Pentagons un valsts sekretāre Hilarija Klintone vēl nebija pieņēmusi vainu; bet viņi "izmeklēja" un "nožēloja".
Tomēr nākamajā dienā Irānas demonstranti iebruka un iznīcināja īpašumus Lielbritānijas vēstniecības kompleksā Teherānā un uz īsu brīdi sagrāba dažus vēstniecības darbiniekus. Londona un Vašingtona pauda sašutumu.
Tomēr Obama neizteica nekādus noskaņojumus par policijas uzvedību Ņujorkā un citās pilsētās un pilsētiņās, kur policisti (nevis zema līmeņa ierēdņi) sit un apsmidzina neapbruņotus un nevardarbīgus ASV pilsoņus, kuri izmanto savas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību. Tāpat viņš vai briti nekad neatvainojās par savu kopīgo 1953. gada apvērsumu Irānā, kas gāza Irānas ievēlēto valdnieku un nomainīja viņu ar ASV atbalstošu šahu; nejauši, tas ir svētīgs ASV un Lielbritānijas naftas uzņēmumiem.
Tajos laikos ASV ekonomika auga, un tas, kas bija labs General Motors, bija labs arī valstij. Kongresā dominēja divpartejiskums! ASV tērauda rūpnīcas atraugas dūmus, un automašīnu montāžas līnijas izlēja automašīnas — pirms rūsas lentes laikiem pirms globalizācijas.
Tomēr pēc gadu desmitiem ilgām pārmaiņām ne ASV retorika, ne politika neatpalika no materiālās realitātes.
ASV armija joprojām ir spēcīgākā pasaulē, taču tā nav pasargājusi valsti no nopietniem ekonomiskiem un politiskiem traucējumiem. Divpusēja partija ir iztvaikojusi līdz ar ozona slāņiem. Lejupslīde, kas tagad ir četrus gadus veca, ir nozīmējusi postījumus desmitiem miljonu bez darba, mājām, veselības aprūpes vai cerības. Bet ne militārajam budžetam – nu, vēl ne.
Prezidents turpina paplašināt nācijas impēriskās saistības. Mēs dzirdam, ka Obama brīdina par naudas trūkumu, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus infrastruktūrā, kamēr mēs redzam, ka viņš vienlaikus drosmīgi soļo uz priekšu, lai uzņemtos jaunas un dārgas starptautiskas saistības. Nedēļas pirms nāvējošās kļūdas Pakistānā Obama apņēmās valstij izvietot vairāk karavīru bāzē Austrālijā, lai cīnītos pret “Ķīnas draudiem” (it kā!). Pretraķešu aizsardzības pakts, lai novērstu, iespējams, Irānas (tālās nākotnes) draudus Eiropai, radīja Krievijas solījumu izvietot savas raķetes Polijas tuvumā. Jaunā ASV Tuvo Austrumu drošības vienošanās ietver visnedemokrātiskāko valsti – Saūda Arābiju.
Kongress nepamana šo asimetriju starp tā lielo militāro apropriāciju apjomu un atturīgo piešķīrumu izmisīgi nepieciešamajai valsts infrastruktūrai. Kongress vienojās ar prezidentu, ka iepriekšējos valdības izdevumu līmeņos vairs nevar turpināties skolām, klīnikām, slimnīcām un sociālajiem dienestiem. Daudzi deputāti vēlas samazināt sociālo nodrošinājumu un medicīnisko aprūpi. Viņi neatrod līdzekļus, lai nostiprinātu dambjus un tiltus; dažas pilsētas pat pasludināja bankrotu.
Kas vainas Vašingtonas politikas pūļa domāšanai? Aukstais karš jau sen ir miris, pasaule slīgst no lejupslīdes, bet ASV “stratēģiskā” domāšana šos elementus ignorē. "Mēs joprojām esam numur viens," joprojām ir oficiālās retorikas aksioma. Tomēr statistika atklāj dramatisku ASV pārsvara samazināšanos izglītības, veselības un sociālās labklājības jomā, kā arī dramatisku nabadzības pieaugumu un nevienlīdzīgu bagātības sadalījumu.
Līdzīgi Indijas un Ķīnas ekonomikas izaugsme, šķiet, ir apiejusi ASV politikas veidotāju un Kongresa locekļu stratēģisko apziņu.
V. Bušs ar Kongresa apstiprinājumu uzsāka divus karus, pamatojoties uz uzskatu par pārliecinošu ASV varu. Cilvēka dzīvības un naudas izmaksas vēl nav novērtētas. Taču Obama nevarēja vienkārši aiziet prom – “vājums”, viņa pretinieki kliedza. Līdz ar to konflikti ievelkas, un karā dabiski notiek “sūdi”, piemēram, “draudzīga uguns”, nogalinot 24 Pakis.
Hei, Pakistāna bija nepaklausīga. Tas nebija pretrunā ar Taliban. Tās izlūkdienests pat sadarbojās ar mūsu ienaidnieku Afganistānā. Izveidojiet formu vai citādi, pavēlēja Apvienotā štāba priekšnieku priekšnieks admirālis Mulens. Vai neviens nepamanīja, ka Ķīna ir sākusi palīdzēt Pakistānai?
Vai Vašingtonas analītiķi domā, ka ASV var turpināt slepkavot pakistāniešus, sūtīt nāvējošus bezpilota lidaparātus un iebrukt tās zālienā ar roņiem, lai izpildītu nāvessodu mūsu ienaidniekiem (Osama bin Ladens)? Desmitiem miljonu pakistāniešu, tostarp augstas militārās amatpersonas, sāka kliegt “pietiekami”. Vadošais Pakistānas armijas ģenerālis Ašfaks Nadīms apsūdzēja NATO "tīšas agresijas akta" sarīkošanā.
29.novembrī Pakistāna izstājās, protestējot no plānotās sanāksmes Vācijā, lai apspriestu Afganistānas nākotni. Tā slēdza piegādes ceļus, ko ASV un NATO izmanto karaspēkam un operācijām Afganistānā, kurai nav sauszemes.
Sanāksmes mērķis bija kopīgiem spēkiem stabilizēt Afganistānu, kad 2014. gadā NATO kaujas spēki sāk pamest. Patiešām, Pakistānas valdība izvirzīja jautājumus par turpmāko sadarbību ar ASV un NATO Afganistānas jautājumā. (Aifs Šahzads un Sebastians Abbots, AP, 29. nov.)
ASV politika balstās uz maldīgiem pieņēmumiem. Pakistāna, Vašingtona nolēma, ka neatliek nekas cits, kā paklausīt savam sabiedrotajam, kas sniedz palīdzību. Ķīnieši tomēr saprot iespējas, kas viņiem pavērsies, Vašingtonai soļojot impēriskās neziņas ritmā.
Ķīna ir pārcēlusi uz Pakistānu resursus un padomdevējus, tostarp kodolenerģētikas ekspertus. Šķiet, ka Vašingtona nespēj aptvert savas kādreiz neapstrīdamas pasaules varas lejupslīdi, ko redz pārējā pasaule. Tā nevar uzturēt savu māju labā stāvoklī, taču tā joprojām darbojas tā, it kā tā varētu likt citām tautām pakļauties tās gribai. 24 bojāgājušie Pakistānas karavīri varētu kļūt par simbolu ASV impērijas beigu sākumam.
Saula Landau filma WILL THE REAL TERORIST PLEASE STAND UP ir dvd no plkst. [e-pasts aizsargāts]. Counterpunch publicēja savu BUSH AND BOTOX WORLD. Viņš ir Politikas pētījumu institūta līdzstrādnieks.