Venecuēlieši uz savu demokrātiju raugās labvēlīgāk nekā visu pārējo Latīņamerikas valstu pilsoņi, izņemot Urugvaju, liecina jauna aptauja, ko pagājušajā sestdienā publicēja Čīles NVO Latinbarometro. Tāpat Venecuēla ir pirmajā vietā vairākos politiskās līdzdalības rādītājos, salīdzinot ar visām pārējām Latīņamerikas valstīm.
Saskaņā ar Latinobarometro aptauju venecuēlieši savu demokrātiju vērtē kā pilnīgāk īstenotu nekā visu citu aptaujāto valstu pilsoņi, izņemot Urugvaju. Skalā no 1 līdz 10, kur 1 nozīmē valsti, kas nav demokrātiska, un 10 ir valsts, kas ir pilnīgi demokrātiska, venecuēlieši vidēji savai demokrātijai ir novērtējuši 7.0. Latīņamerikas vidējais rādītājs bija 5.8, augstākais rādītājs bija Urugvajai (7.2) un Paragvajai – zemākais (3.9).
Tāpat venecuēlieši biežāk nekā visu citu valstu pilsoņi, izņemot urugvajiešus, saka, ka ir apmierināti ar savu demokrātiju. 57% venecuēliešu ir apmierināti ar Venecuēlas demokrātiju, kas ir otrs lielākais procents, un 66% urugvajiešu pauž gandarījumu. Visu aptaujāto valstu vidējais rādītājs bija 38%, vismazāk apmierināti bija Peru, Ekvadoras un Paragvajas pilsoņi, attiecīgi 23%, 22% un 12%.
Venecuēlā kopš 1998. gada, kad Čavess tika ievēlēts amatā, aptaujāto pilsoņu skaits, kuri norādīja uz apmierinātību, ir palielinājies vairāk nekā jebkurā citā valstī. Procentuālā daļa, kas izsaka apmierinātību, šajos astoņos gados pieauga no 32% līdz 57%.
Runājot par politisko līdzdalību, venecuēlieši norāda, ka ir politiski aktīvāki nekā jebkuras citas aptaujātās valsts pilsoņi. Visvairāk Venecuēlas iedzīvotāju saka, ka regulāri apspriež politiku (47%, vidēji ir 26%), kuri apgalvo, ka cenšas pārliecināt citus par politiskiem jautājumiem (32%, vidēji ir 16%), kuri piedalās demonstrācijās (26 %, vidējais rādītājs ir 12%), un kuri apgalvo, ka darbojas kādā politiskā partijā (25%, vidēji ir 9%).
Runājot par to, vai viņi uzskata, ka vēlēšanas viņu valstī ir "tīras", venecuēlieši atbild apstiprinoši 56% gadījumu, kas viņus ierindo trešajā vietā pēc Urugvajas (83%) un Čīles (69%). Šīs bija vienīgās trīs, kurās vairāk nekā puse teica, ka uzskata, ka vēlēšanas bija tīras. Vidēji tikai 41% Latīņamerikas iedzīvotāju pauda pārliecību par vēlēšanām savā valstī. Vismazāk savām vēlēšanām uzticējās paragvajieši (20%) un ekvadorieši (21%).
Saskaņā ar Latinobarometro datiem venecuēlieši un urugvajieši pauda vislielāko pārliecību, ka vēlēšanas ir visefektīvākais līdzeklis pārmaiņu veicināšanai viņu valstī (abos gadījumos 71%), salīdzinot ar 57% visā Latīņamerikā.
Latinobarometro ir veicis ikgadēju aptauju Latīņamerikas valstīs pēdējos 13 gadus. Aptaujas finansē dažādas daudzpusējas aģentūras, piemēram, Eiropas Savienība, Amerikas Attīstības banka un Pasaules Banka. 2006. gada aptauja tika veikta 18 valstīs 2006. gada oktobrī, un tajā piedalījās vairāk nekā 20,000 3 cilvēku. Tā kļūdas robeža ir aptuveni XNUMX% (atšķiras dažādās valstīs).
Latinobarometro ziņojums bija pretrunā izplatītajam uzskatam, ka Latīņamerika virzās uz autoritārākiem režīmiem līdz ar neseno politisko novirzi uz kreiso pusi. “Ir skaidrs, ka [Latīņamerikā] nav vērojama autoritāra regresija, par ko liecina fakts, ka 14 prezidenti tika nomainīti dažādu iemeslu dēļ un tautas spiediena dēļ pirms viņu pilnvaru termiņa beigām un spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros. katrā no valstīm,” teikts ziņojumā.
Saskaņā ar Latinobarometro teikto, "svarīgu daļu no kļūdām uztverē par reģiona attīstību un attīstību rada maldīgās starptautiskās elites cerības par to, kas reģionam būtu jādara."
Aptaujā iekļautās valstis bija Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Dominikānas Republika, Urugvaja un Venecuēla.
Saite: 2006. gada Latinobarometro aptauja (spāņu valodā, PDF fails) http://www.latinobarometro.org/fileadmin/intranet/Informe_Latinobarometro_2006.pdf
Venezuelanalysis.com: aktuālās ziņas un analīze no Venecuēlas www.venezuelanalysis.com/news.php?newsno=2179