FRANCIJAS VĒLĒŠANU SISTĒMA Mārsijas Hjūitas piezīmes
Galvenie punkti no dažādiem Francijas vēlēšanu kodeksa pantiem. (Code Électoral. Parīze: Dalozs, 1992)
(sk. Art. L. 51.) Vēlēšanu laikā katrā ir rezervētas vietas pilsēta pašvaldību iestādes vēlēšanu publicitātes nodrošināšanai.
Katrā no šīm vietām katram kandidātam vai kandidātu sarakstam ir rezervēts vienāds vietas apjoms. (Atšķirībā no Austrālijas, kur visur ap vēlēšanu iecirkņiem ir aplīmēti plakāti.)
Trīs mēnešu laikā pirms vēlēšanu mēneša pirmās dienas līdz vēlēšanām ir aizliegta jebkāda ar vēlēšanām saistīta publicitāte ārpus vēlēšanām atvēlētās vietas vai citam kandidātam atvēlētās vietas.
(sk. R. 27. p.)
norāda, ka trīs krāsu (sarkanā baltā un zilā) kombinācija ir aizliegta vēlēšanu publicitātē. Neviena partija nevar pretendēt uz nacionālo krāsu īpašumtiesībām.
(sk. R. 29. p.) norāda, ka katrs kandidāts vai kandidātu saraksts var nosūtīt vēlētājiem tikai vienu apkārtrakstu (izmērā ne lielāku par 210 mm x 297 mm).
(Šis raksts mūsdienās ir problemātisks, jo tiešsaistē var būt neierobežots daudzums materiālu, kas apraksta partijas politiku – un tas ir pareizi –, jo vēlētāji vēlas detalizēti uzzināt tās partijas politiku, par kuru viņi balso, lai varētu saukt pie atbildības. )
(sk. Art. L. 167-1.)
Radio un TV var izmantot likumdošanas vēlēšanu kampaņā. Pirmajai kārtai Nacionālajā asamblejā pārstāvētajām politiskajām partijām un grupām atvēlētas trīs stundas.
Šis laiks sadalīts divās vienādās daļās – viena vairākumam un otra grupām, kas nepieder pie vairākuma.
Pēc tam šo grupu priekšsēdētāji sadala atvēlēto laiku atkarībā no to nozīmīguma.
Otrajā kārtā radio un TV ir paredzētas 90 minūtes.
Presei nav juridiska pienākuma neizrādīt priekšroku kādam no kandidātiem.
Radiostacijas un TV kanāli nevar raidīt politiskās debates vēlēšanu kampaņas pēdējā dienā. (Tas tiek uzskatīts par pārtraukšanas periodu.)
(sk. Art. L.52-8)
Finansiālais ieguldījums kandidāta kampaņā, kas pārsniedz USD 250, ir jāiemaksā ar čeku. Skaidras naudas ziedojumi nedrīkst pārsniegt 20% no vēlēšanām atļautās summas.
Nav vēlēšanu finansējuma no ārvalstniekiem vai ārvalstīm.
Katras vēlēšanu (deputāta, prezidenta) finansējums ir ierobežots ar likumu (atšķirībā no ASV, kur ierobežojumu nav.).
(sk. Art. L.52.12.)
Kampaņas sākumā ir jāatver vēlēšanu bankas konts un jāatskaitās par visu saņemto un iemaksāto naudu.
Kampaņas kontu ir verificējuši zvērināti grāmatveži, un ir jāiesniedz visi rēķini un kvītis.
Tas ir vērts šeit atzīmējot arī to, ka, ja kāds vēlas bez maksas izdrukāt materiālus, ko kandidāts izplatīt vēlēšanu laikā, tam ir jānorēķinās un jāiekļaujas kontos, kas ir jārevidē.
(sk. Art. R.41.)
Vēlēšanu birojs ir atvērts no pulksten 8:6 līdz XNUMX:XNUMX (tajā pašā dienā)
(sk. Art. L. 64.) Aptauja ilgst vienu dienu
(skatīt Art. L. 55.) Tas notiek svētdienā
(sk. Art. L. 56.) Ja būs otrā kārta, tā notiks nākamajā svētdienā
(sk. Art. L. 57.) Balsot var tikai tie, kuru vārdi bija pirmajā kārtā.
(sk. Art. L. 59.) Tas ir aizklāts balsojums.
(sk. Art. L. 60.) Katra balsošanas lapa tiek ievietota aploksnē, kuras krāsa atšķiras no pirmās kārtas balsojuma aploksnes.
Visas balsošanas lapas ir pieejamas vēlētājiem vēlēšanu birojā.
Aplokšņu skaitam jābūt tādam pašam kā balsošanas sarakstā iekļauto personu skaitam.
(sk. Art. L. 62.) (…) Sarakstā jābūt vienai vēlēšanu kabīnei 300 vēlētājiem (vai to grupai).
(sk. Art. R. 42) Katrā vēlēšanu birojā ir prezidents un vismaz 4 vērtētāji un sekretārs, ko izvēlas no vēlēšanu komisijas vēlētājiem. pilsēta.
Sekretāram ir tikai konsultatīvas pilnvaras jebkurās debatēs starp prezidentu/vērtētājiem.
Vēlēšanu biroja darbības laikā jebkurā laikā ir jābūt klāt vismaz trim iepriekšminētās personu grupas pārstāvjiem.
Personas apliecības, kuras var uzrādīt, lai balsotu, ir:
Valsts ID karte;
Militārā karte;
Pase (pēc 1944. gada);
Oficiālā ģimenes ierakstu grāmata: Livret de famille;
Sociālās apdrošināšanas karte;
Vadītāja apliecība;
Ierēdņa apliecība.
(Ne tik sen bijušajam premjerministram (Alain Juppé) lika doties mājās un paņemt ID dokumentus, pirms viņam tika atļauts balsot.)
(Parasti cilvēki uzrāda arī savu vēlēšanu apliecību, un šī karte ir apzīmogota.)
(sk. Art. R.62.)
Tiklīdz vēlēšanu birojs slēdz nobalsojušo vēlētāju parakstu sarakstu, to paraksta vērtētāji, sekretārs un prezidents un tiek skaitīts nobalsojušo skaits.
(sk. Art. R.63.)
Pēc tam tiek saskaitītas vēlēšanu zīmes.
(Art. L. 66. – noteikumu izlase)
Balsošanas zīme tiek uzskatīta par nederīgu šādos apstākļos.
- ja to var identificēt
- ja tas ir ievietots citā aploksnē
- ja tas ir saskrūvēts neparastā veidā
- ja vārds ir apvilkts
- vārda “i” ir ievietots caurums
- ja tas ir pārvērsts par papīra lidmašīnu utt.
- ja tas ir ar baltu papīra lapu.
- ja kandidātu saraksts ir grozīts
- ja tajā ir rupjš komentārs (Austrālijā tā nav taisnība, ja vien vēlamais kandidāts un vēlmes ir acīmredzamas.)
Lai kandidāts tiktu ievēlēts pirmās kārtas beigās, viņam jāsaņem absolūtais balsu vairākums un tāds balsu skaits, kas atbilst vismaz ceturtdaļai sarakstā iekļauto vēlētāju.
Otrās kārtas beigās pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu, lai tiktu ievēlēts.
Ja ir neizšķirts, tad tiek ievēlēts vecākais kandidāts.
PIEZĪME: Sociālistu partija plāno pārtraukt politisko partiju finansēšanu no uzņēmumu puses.
Austrālija izgudroja vēlēšanu kabīni. Tas bija solis uz priekšu, lai nodrošinātu, ka balsojumi patiešām ir noslēpums.
Tomēr franči pievienoja melno aizkaru, kam jābūt katras kabīnes priekšā, lai nodrošinātu privātumu…
Jo īpaši Sociālistu partija ir ļoti norūpējusies par paritāti, proti, nepieciešamību nodrošināt, lai parlamentā būtu vienāds vīriešu un sieviešu skaits.
Iekšējā informācija:
Ja esat sabiedrisko darbu ministrs un jums pieder uzņēmums vai jums ir daļas uzņēmumā, kas piedalās konkursā par līgumu slēgšanu jūsu valdības atbildības jomā, tas tiks uzskatīts par interešu konfliktu un jūs tiks nosūtīts uz cietumu vai uzlikts naudas sods .
Ministri un deputāti nekomentē lietas, kas tiek izskatītas dažādās Tiesas. Tas tiktu uzskatīts par iejaukšanos tiesas procesā. Austrālijā mēs dažreiz dzirdam politiķus komentējam izskatāmās lietas.
Daudzpartiju sistēma
Dažās valstīs daudzpartiju sistēma izraisa politisko haosu un valdības vadības trūkumu. Šāda sistēma Francijā noved pie tā, ko varētu saukt par “inteliģentiem kompromisiem”.
Tomēr Lielbritānijā leiboristu partija sistemātiski nenacionalizē to, ko konservatīvie ir nacionalizējuši. Taču jums ir neskaidra politika un politiskās izvēles.
Austrālijā, Lielbritānijā un ASV būtībā ir divu partiju sistēma – dažiem cilvēkiem ir grūti atšķirt demokrātus un republikāņus ASV.
FRANCIJĀ ir 570 parlamenta deputātu. Viņus ievēl uz 5 gadiem.
Senatorus ievēl uz 9 gadiem. (kopā 304.)
Trešdaļa no viņiem pretendē uz pārvēlēšanu…
Viņus ievēl viņu pārstāvētā reģiona parlamenta deputāti. (Reģionālie un vietējie valdības padomnieki.)
Civildienesta ierēdnis var kandidēt uz vēlēšanām Francijā, un viņam nav pienākuma pirms vēlēšanām atkāpties no amata. Kandidāts atkāpjas tikai tad, ja tiek ievēlēts.
Francijā balsošana nav obligāta.
Francijas vēlēšanu kodekss ir balstīts uz procedūra un nē prioritāte.
Vēlēšanu dienā vēlēšanu materiālus neizplata ārpus vēlēšanu iecirkņa.
Balsot var tikai tajā vēlēšanu birojā, kurā ir ierakstīts jūsu vārds. (Par jums var balsot kāds no jūsu vēlēšanu apgabala – ja esat rātsnamā parakstījis oficiālu prokūru. Persona, kas par jums balsos, iesniegs šo veidlapu vēlēšanu birojā.) Likumdošanas un prezidenta vēlēšanu gadījumā tā ir iespējams balsot Francijas vēstniecībā vai noteiktos konsulātos, ja esat reģistrēts vēstniecībā kā ārzemnieks.
Vispārīgi runājot, franču kodeksi ir skaidri uzrakstīti un nav pilni ar arhaismu.
Māstrihtas līgums ieviesa jaunu likumu, kas ļauj Eiropas Savienības pilsoņiem balsot un tikt ievēlētiem Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās citā dalībvalstī, nevis tajā, no kuras viņi ir ieradušies.
Bet viņa
- jābūt kādas ES dalībvalsts pilsonībai;
- jādzīvo valstī, kurā viņš/viņa vēlas balsot;
- nedrīkst atņemt pilsoniskās tiesības.
ZNetwork tiek finansēts tikai ar lasītāju dāsnumu.
Ziedot